Saistību tiesību jēdziens un attīstība

Civillikuma ceturtā daļa Saistību tiesības ir plašākā un satura ziņā sarežģītākā Civillikuma daļa. Saistību tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē saistību tiesiskās attiecības. Civiltiesību izpratnē saistība ir tāda tiesiskā attiecība, kurā vienai personai jeb parādniekam jāizdara par labu otrai personai jeb kreditoram zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistības rodas vai nu no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Pie neatļautas darbības pieskaitāma mantas bojāšana, kā arī veselības vai goda aizskārums, savukārt pēc likuma, piemēram, likumisko procentu maksāšanas saistība. Saistību tiesības ir subjektīvās tiesības, kas uz darījumavai kāda cita pamata pieder kādai konkrētai personai, un šīm tiesībām atbilstošie parādnieka pienākumi. Civillikuma saistību tiesību daļa satur normas par darījumiem vispār, līgumiem, saistībām no neatļautas darbības, saistību pastiprināšanu, izpildi, izbeigšanos un atbildību, kā arī normas par konkrētiem līgumiem – dāvinājuma, glabājuma, pirkuma, īres, nomas, u.c. Saistību tiesības regulē nevien Civillikums, bet arī Komerclikums un speciālās tiesību normas.
Tiesīgi noslēgts līgums par pienākumu uzliek līgumslēdzējiem cieši pildīt nolīgto. Pēc līguma noslēgšanas var rasties dažādi apstākļi, pateicoties kuriem, vienai vai otrai līgumslēdzēju pusei ir izdevīgāk līgumu nepildīt nekā to pildīt.…