Saistību tiesības kā tiesību kopums regulē saistību rašanos, izpildi un to izbeigšanos.
Saistību tiesība ir civiltiesiska attiecība, uz kuras pamata tiesīgai personai (kreditoram) ir tiesība prasīt no saistītās personas (parādnieka) zināmas darbības izpildījumu, bet parādniekam savukārt ir pienākums šo darbību izpildīt par labu kreditoram. [5,46] Tātad likums nosaka par saistību tiesību priekšmetu cilvēka noteiktu darbību, turklāt šī darbība tiek uzskatīta par zināmu mantisku vērtību.
Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, t. i., divu vai vairāku personu vienošanās par saistības nodibināšanu, vai ar kādas personas nelikumīgu rīcību, t. i., neatļautu darbību, vai ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos.
Tiesīgi noslēgts līgums par pienākumu uzliek līgumslēdzējiem cieši pildīt nolīgto. Pēc līguma noslēgšanas var rasties dažādi apstākļi, pateicoties kuriem, vienai vai otrai līgumslēdzēju pusei ir izdevīgāk līgumu nepildīt nekā to pildīt. Tātad saistību tiesību izpildījums atkarīgs no parādnieka, ja tomēr parādnieks savu pienākumu nepilda, viņu uz to piespiest nevar un kreditoram ir tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību. Lai līgumu pildošai pusei nebūtu jācieš zaudējumi, likums paredz, ka līguma spēku var pastiprināt: 1) ar līgumsodu, 2) ar galvojumu, 3) ar rokas naudu.
Līgumsods kā saistību pastiprināšanas veids
Līgumsods ir tas saistību pastiprināšanas līdzeklis, kas visvairāk iedarbojas uz parādnieku un zaudējumu radīšanas gadījumā ļauj prasīt to atlīdzināšanu tieši no vainīgās personas. [4, 46]
Līgumsoda skaidrojums ar komentāriem
Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. [CL 1716. p.]
Pametums. Seniskais vārds “pametums” nozīmē mantisku samazinājumu, kas var būt gan naudā, gan kādā citā vērtībā. Pametumam ir civiltiesiska soda raksturs, tāpēc tas var izpausties tikai mantiskajā sfērā. Pametums nav tas pats, kas nelabvēlīgas sekas vispār – par līgumsodu nevar uzskatīt apsolījumu izdarīt kādu darbību (veikt darbu), ja saistība netiks izpildīta.
Līgumsoda iedarbība. Līgumsodam ir divēja daba. No vienas puses, tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi, neizdevīgām mantiskām sekām tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma.
Līgumsoda uzdevums ir ietekmēt parādnieka gribu. Tāpēc nav izslēgta līgumsoda noteikšana par labu nevis kreditoram, bet kādai trešai personai vai labdarīgiem mērķiem. Tad var rasties procesuāla rakstura grūtības līgumsoda piespiedu piedziņā, jo parādniekam ir tiesības izvirzīt dažādus iebildumus vai attaisnojumus tieši saistības partnerim, un tātad arī kreditora līdzdalība procesā būs nepieciešama.
Likumisks un līgumisks līgumsods. Civiltiesisko sodu par saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi var noteikt līgumā vai arī tā pielietošana attiecīgā līguma veidā var pamatoties uz likumu. LR likumos, sekojot attīstīto valstu paraugam, līgumsodi nav bieži noteikti. Attīstīto valstu doktrīna par galveno civiltiesiskās atbildības veidu pasludina zaudējumu atlīdzību, bet pret līgumsodu izturas rezervēti vai pat noraidoši, saredzot tajā nepamatotas iedzīvošanās iespēju sakarā ar cita subjekta kļūdām, neizdarību vai pat apzinātu pārkāpumu. Domājams, ka Latvijā pārejas periodā uz tirgus ekonomiku, kad saistību pārkāpumi ir plaši izplatīti, nebūtu jācenšas ierobežot līgumsoda kā sankcijas veida pielietojumu.…
