SECINĀJUMI
No visa teiktā par sajūtam, es varu iziet pie tādiem secinājumiem, ka visā pamatā ir sajūtas un uztvere. Ar sajūtu palīdzību mes saņēmam un uztveram informāciju no apkārtejas vides, ar kuras palīdzību mūsu ķermenis strāda un nenojiet sajūtu badā. Saņemot kaut kādu informāciju no pasaules, mūsu organismā viss sāk darboties kā pulkstenī. Piemēram, modelēsim situāciju, kā darbojas uztvere, kā rodas uztveres tēls. Ja cilvēkam, kuram ir aizvērtas acis, uz apakšdelma uzliek kādu nelielu priekšmetu (pogu, kastani, atslēgu), tad cilvēks var iegūt nedaudz informācijas – viegls vai smags, silts vai vēss, gluds vai raupjš ir priekšmets. Šī informācija ir tā, ko sniedz pieskāriena sajūtas. Ja turpretī priekšmetu ieliek plaukstā, uzreiz var novērot neapzinātas pirkstu kustības, lai varētu izpētīt šo objektu. Aptaustot, dabū daudz precīzāku informāciju par objekta formu, virsmu, konsistenci. Bieži vien ar to pietiek, lai varētu noteikt, kas tas ir par priekšmetu. Klāt var pievienot garšas, ožas sniegto informāciju. Pakratot vai saspiežot, var izpētīt skaņas, ko rada priekšmets. Atverot acis, iegūstam informāciju par krāsām. Saliekot kopā sajusto, varam identificēt objektu (kas tas ir). Tāpēc droši var teikt, ka sajūtas ļauj mums identificēt objektus un izprast pasauli.
Kā arī par vienu no sajūtu apakšpunktiem – adaptāciju. Analizējot pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, es varu secināt, ka adaptācijas periods pirmsskolas izglītības iestādē un skolā ir svarīgs sadarbības process, kur vecāki sadarbojas ar skolu, klases audzinātāju, skolēni sadarbojas ar skolotāju, kā arī ar cietiem skolēniem.Adaptācijas periods ir pielāgošanās jaunajai videi, jauniem cilvēkiem un apstākļiem. Jaunā situācijā bērns pārdzīvo emocionālu diskomfortu. Lai bērnam būtu veiksmīga adaptācija, vajadzētu būt izvirzītām uz konkrētam prasībam, uzvedības normām klasē un skolā. Veicinot bērnu adaptāciju, vajadzētu arī saprast šī vecumposma īpatnības. Šajā vecumposmā raksturīga aktīva pasaules izzināšana – zināšanu un prasmju apguve. …
