Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:828730
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
I.  Projekta mērķis un risināmās problēmas    4
II.  Projekta iztirzājums    5
2.1.  Slovēnijas simboli    5
2.2.  Vēsturiskā attīstība    6
2.3.  Fizioģeogrāfiskais raksturojums    7
2.4.  Iedzīvotāji    7
2.5.  Iedzīvotāju nodarbošanās    7
2.6.  Iedzīvotāju dzīves veids, tradīcijas    8
2.7.  Daba un dabas resursi    10
2.8.  Tūrisms    11
III.  Noslēgums    12
  Izmantoto uzziņas avotu saraksts    13
  Pielikums    14
Extract

2.1 Slovēnijas simboli

Par savu nacionālo simbolu, kas redzams gan karogā, gan ģerbonī, slovēņi uzskata augstāko kalnu Triglavu. Kāpšana Triglavā nav īpaši grūta, taču nepieredzējušiem alpīnistiem dažās vietās to darīt neiesaka. Slovēnijas Republikas karogs ir taisnstūra formas ar trijām vienāda platuma horizontālām joslām: augšējā – balta, vidējā – zila un apakšējā – sarkana. Karoga augšējā daļā, tuvāk pie kāta ir attēlots Slovēnijas Republikas ģerbonis.
Slovēnijas Republikas ģerbonis veidots kā zils vairogs ar sarkanu apmali gar sāniem. Ģerbonī attēlota Slovēnijas augstākā virsotne – Triglavs, kā arī simboliski attēlotas Adrijas jūra un Slovēnijas upes. Triglavs un Slovēnijas ūdeņi līdzīgā veidā tika attēloti arī Slovēnijas Sociālistiskās Republikas ģerbonī. Virs Triglava stilizētā attēla atrodas trīs sešstūrainas zelta zvaigznes, kas veido trīsstūri. Zvaigznes ir aizgūtas no grāfu Celjē ģērboņa. Tās simbolizē trīs vēsturiskos novadus: Krajinu, Dienvidštīriju un piejūras novadu.

2.2 Vēsturiskā attīstība

14.gs. Slovēnijas teritorija nokļuva Austrijas Hābsburgu varā un bija tās sastāvā līdz 16.gs. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar Austrijas vēsturi.
1990. gada pavasarī Slovēnija kļuva par pirmo Dienvidslāvijas republiku, kurā notika brīvās vēlēšanas. 1990. gada 23.decembrī notika referendums par neatkarību, par kuru nobalsoja vairākums (88,5%) no 2 milj., Slovēnijas iedzīvotāju. Gatavojoties ļaunākajam, Slovēnijas valdība sāka gatavot ieroču rezerves un 1991. gada 25.jūnijā pasludināja neatkarīgu Slovēnijas Republiku.
Ar nolūku dramatizēt tās prasību pēc neatkarības un izraisīt ārvalstu simpātijas Slovēnija izraisīja sadursmi ar Dienvidslāvijas federālo karaspēku, mēģinot savā kontrolē pārņemt republikas robežas apsargāšanu. Izraisījās karš, bet slovēņu zemessardze sīvi pretojās, un, tā kā uz kārts nebija likti, ne teritoriālie, ne etnisko minoritāšu jautājumi, Dienvidslāvijas valdība piekrita noslēgt pamieru, kurā par vidutāju uzstājās Eiropas Savienība. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register