Sociālās un tiesību normas

Sociālās normas – relatīvi konkrēti un loģiski pilnīgi pamatatzinumi, noteikumi, paraugs, ar kura palīdzību tiek regulētas attiecības cilvēku starpā. Sociālās normas veidojas sabiedrības attīstības gaitā pakāpeniski, šo normu vēsturiskā evolūcijā sociālo normu sistēma ataino sabiedrības sasniegto ekonomiskās, sociāli politiskās un garīgās attīstības pakāpi. Tajās atspoguļojas sabiedrības, valsts vēsturiskās un nacionālās īpatnības, valsts varas raksturs, cilvēku dzīves kvalitāte utt.
Dažādos laikos un dažādās valstīs veidojas un kļūst par dominējošiem atšķirīgi sociālo normu veidi. Tāpat var būt atšķirīgas šo normu pazīmes. Par piemēru var
ņemt divus atšķirīgus viedokļus:
1.T. Kašaņins savā darbā “Valsts un tiesību izcelšanās”1 atzīmē šādas sociālo normu pazīmes:
2.regulē attiecības cilvēku starpā;
3.regulē atkārtojošās attiecību situācijas, bet ne tādas, kas notiek reti vai ir jaunas;
4.domātas uzreiz daudziem nekonkrētiem un arī personāli noteiktiem cilvēkiem;
5.veido saprātīgas būtnes, kuras spēj paredzēt savas rīcības sekas.
6.noteiktas formas uzvedības noteikumi (noteikumiem nav jābūt noteikti formulētiem vārdos);
7.katrai sociālai normai ir sankcija – nelabvēlīgas sekas, kas sagaida normas pārkāpēju. Tieši tas nodrošina sociālo normu obligātumu.…