Līdz 19. gadsimtam mazumtirdzniecības uzņēmumu loma bija nenozīmīga, jo patērētāju pirktspēja bija ierobežota, pastāvēja naturālā saimniecība. Tiek uzskatīts, ka mazumtirdzniecības uzņēmumi sāka attīstīties pēc industriālas revolūcijas 1920. gados. To darbības koncepcija parasti ir balstīta uz pašapkalpošanas sistēmu, elektronisko datu apstrādi, sortimenta ekspansiju. Šādiem veikaliem ir augsta kapitālietilpība, koncentrācija. Jau tagad Rīgā ir daudz tirdzniecības centru, universālveikalu, lielveikalu. Tas ir universālveikals “Centrs”, tirdzniecības centri “Origo”, “Olimpija”, “Mols”, “Alfa”, “Domina” un tagad arī universālveikals “Stockmann”.
Universālveikals ir liela mēroga mazumtirdzniecības institūcija, kurai ir ļoti plašs un dziļš sortiments. Tās uzņēmējdarbības mērķis nav cenas konkurence, bet piedāvātais plašs pakalpojumu klāsts.[2.436]
Mazumtirdzniecības mārketings ir tirdzniecības uzņēmuma darbības biznesa koncepcija, orientējoties uz mērķa tirgus patērētāju vajadzību apmierināšanu un organizācijas mērķu sasniegšanu. Tas sastāv no tirdzniecības analītiska mārketinga (informācijas apkopojums, lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz sagādes un noieta tirgu) un mārketinga pasākumu kompleksa. Mazumtirdzniecības uzņēmuma pasākumu komplekss (mārketings – mix) ir tirdzniecības funkciju konkrētā izpausme/realizācija mazumtirdzniecības uzņēmuma līmenī. Tas ir specifisku pasākumu komplekss mērķa tirgus pircēju vēlamās reakcijas nodrošināšanai un attiecību veidošanai ar klientiem.
Universālveikali padara patērētāju dzīvi ērtāku, vieglāku, jo apmeklējot veikalu vienā reizi var iegādāties vairākas lietas. Tas ietaupa laiku. Veikalos ir plašs sortiments, simtiem brendu. Var vienkārši salīdzināt cenas konkurentu brendiem un izvēlēties sev tīkamāko. Pie tam, zinot veikala reputāciju, var bez šaubām pirkt pat visdārgākās lietas, jo kvalitāte ir garantēta. Personāls šādos uzņēmumos ir kvalificētāks, jo vadība pārsvarā apmaksā to sagatavošanai darbam ar klientiem.…