-
Stresa mazināšana
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
Stress | 3 | |
Stresa paveidi | 5 | |
Par stresu sākumstadijā var liecināt šādi simptomi: | 6 | |
Stresa cēloņi | 7 | |
Stresa pārvarēšanas paņēmieni | 8 | |
Stresa regulēšanas pamat paņēmieni | 10 | |
Laika izmantošana un mērķa izvēle | 12 | |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Pētījumi apstiprina, ka galvenais novecošanas, fiziska izsīkuma un slimību cēlonis ir stress. Īpaši nežēlīgs tas ir pret sievietēm. Tā ietekmē samazinās organisma pretošanās spējas, sašaurinās asinsvadi, locītavas zaudē kustīgumu, mugurkauls – lokanību, muskuļu spriedzes rezultātā pasliktinās asinsrite, kas nevēlami ietekmē gan smadzeņu, gan ķermeņa iekšējo orgānu darbību.
Fakts, ka stress ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, nenozīmē, ka mums tam jāpakļaujas, tāpēc pēc iespējas vairāk mums katram sevi ir jācenšas iepazīt, lai labāk spētu cīnīties pret stresu un to savlaicīgi novērst, jo tikai retajam dzīve ir kā rožu dārzs. Rūpes un nepatikšanas seko cita citai. Tikko viena nelaime ir pārvarēta, pie apvāršņa jau parādās nākošā. Bieži, nākošo likteņa triecienu gaidot, mēs neapzināti sasprindzināmies, un līdz ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs.
Psihoterapeiti ir pārliecināti par nepieciešamību samazināt stresu sevī un pacientos, tāpēc viņi meklē un piedāvā pacientiem daudzas šim nolūkam piemērotas metodes. Stresa menedžmentu, jeb latviskojot- spriedzes pārvarēšanu var apgūt kā individuāli, tā arī grupā. Stresa pārvarēšanas paņēmienus var piekopt arī cilvēks pats bez psihoterapeita palīdzības. Jo vairāk spēsim izprast savu ķermeni un tā uzvedību dažādās dzīves situācijās, jo mazāka iespēja, ka cietīsim no stresa kaitīgās ietekmes.
Stress ir organisma nespecifiska atbilde uz kaitīgu aģentu iedarbību, kas izpaužas vispārējā adaptācijas sindromā. Stress ir morāla vai fiziska pārslodze, kurā indivīds nonāk, ja no viņa prasītais draud pārsniegt viņa spēju vai spēku robežas. Medicīnā tiek uzsvērti trīs galvenie stresa posmi:
trauksmes
rezistences jeb pretestības
izsīkuma posms.
H. Selje aprakstīja trīs šī sindroma attīstības stadijas. Sākotnēji rodas trauksmes reakcija - «aicinājums pie ieročiem» organisma aizsargspēkiem. Šo stadiju, ko reizēm sauc par mobilizācijas stadiju, raksturo ādas apsārtums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, muskuļu tonusa pazemināšanās, virsnieru dziedzeru izmēru palielināšanās, ķermeņa svara samazināšanās un audu sadalīšanās procesa pastiprināšanās.…
Fakts, ka stress ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, nenozīmē, ka mums tam jāpakļaujas, tāpēc pēc iespējas vairāk mums katram sevi ir jācenšas iepazīt, lai labāk spētu cīnīties pret stresu un to savlaicīgi novērst, jo tikai retajam dzīve ir kā rožu dārzs. Rūpes un nepatikšanas seko cita citai. Tikko viena nelaime ir pārvarēta, pie apvāršņa jau parādās nākošā. Bieži, nākošo likteņa triecienu gaidot, mēs neapzināti sasprindzināmies, un līdz ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs.
- Posttraumatiskā stresa sindroms
- Profesionālā stresa vadīšanas iespējas
- Stresa mazināšana
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Temperaments un stresa noturība
Research Papers for university23
-
Sintoniskais stresa pārvarēšanas modelis
Research Papers for university15
-
Stresa menedžments: pārvarēšana un profilakse
Research Papers for university12
-
Stresa iemesli augstskolā 1. un 2. kursu studentiem
Research Papers for university17
Evaluated! -
Stresa līmenis sievietēm ar fizisko aktivitāti un bez tās
Research Papers for university35