Secinājumi un priekšlikumi
1. Stresa situācijas ikdienā ir neizbēgamas, tā izpaužas kā organisma atbildes reakcija uz jebkuru neparasta, spēcīga kairinātāja (stresora) iedarbību.
2. Negatīvu ietekmi uz mūsu organismu atstāj tikai disstress (negatīvais stress).
3. Ir trīs stresa attīstības stadijas: mobilizācija, adaptācija, izsīkums. Katrs cilvēks ir individualitāte, tāpēc stresa ietekme uz to var būt atšķirīga. Liela nozīme stresa “apkarošanā” ir savstarpējām attiecībām, darba kolektīvam un mikroklimatam tajā.
4. Visvairāk stress skar cilvēka veģetatīvo nervu sistēmu, imūnsistēmu un sirds asinsvadu sistēmu. Stresa ilgstoša iedarbība uz cilvēka organismu var beigties letāli.
5. Stresa regulēšanas pamatpaņēmieni ir četri: ir dziļa elpošana, neiromuskulārā atslābināšanās, pašiedvesma un mērķtiecīga izvēle.
6. Stresa regulēšana nevar aprobežoties tikai ar augšminēto paņēmienu pielietošanu kritiskajos brīžos, organisms ir jānorūda (gan garīgi, gan fiziski), pareizi jāsabalansē uzturs, jāizvērtē savas “vājās vietas” un jāstrādā pie tām.
7. Jāinformē un jāapmāca darba grupas locekļus - kas ir stress, kādas ir tā pazīmes, kādi pasākumi jāveic tā mazināšanai un apkarošanai.
8. Jāorganizē darbs tā lai būtu ierādīts laiks relaksācijas vingrojumu izpildei, jāveic izskaidrošanas darbs par vingrojumu nepieciešamību.
…
