Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:671476
 
Evaluation:
Published: 19.07.2022.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Statistikas datu bāzes portāls Eurostat    4
1.1.  Vispārīgais raksturojums    4
1.2.  Dati, kas ir pieejami Eurostat    4
1.3.  Eurostat sadarbības partneri    5
2.  Augstākās izglītības programmu studentu skaits    6
2.1.  Studentu skaita salīdzinājums ar personu skaitu, kuru dzīves vieta ir konkrētajā valstī    7
2.2.  Jauniešu nodarbinātība no 15 līdz 29 gadiem konkrētajā valstī    7
2.3.  Augstākās izglītības programmu absolventi    8
2.4.  Neto vidējie ienākumi jauniešiem gadā    9
2.5.  Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ES valstīs.    10
2.6.  Apkopoto datu kopējais salīdzinajums    10
  Secinājumi    12
  Izmantotie avoti    13
Extract

Secinājumi
1. Eurostat ir Eiropas Savienības statistikas datu birojs. Eurostat ir vienīgais statistikas datu sniedzējs Eiropas līmenī.
2. Eurostat galvenais uzdevums ir nodrošināt Eiropas Savienību ar statistikas datiem augstā līmenī, kas ļauj iegūt datus, lai varētu veikt salīdzinājumus.
3. Apkopojot Eurostat portālā pieejamos datus var secināt, ka studentu, kas studē ir salīdzinoši ļoti daudz, vidēji Eiropas Savienības valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir apmēram 444,597,277 tūkstoši studentu gadā.
4. Vismazākais studentu skaits ir Lukmsemburgā un Maltā. Vislielākais Francijā un Vācijā, bet Latvija vidēji ierindojas pie mazajām valstīm.
5. Valstīs, kur ir vismazākais studentu skaits ir arī vismazākais personu skaits konkrētajā Eiropas Savienības valstī 1.janvārī. Valstīs, kur ir vislielākais personu skaits ir arī vislielākais studentu skaits.
6. Valstīs, kur ir vislielākais studentu skaits ir arī vislielākā jauniešu nodarbinātība, bet valstīs, kur ir vismazākais studentu skaits ir arī vismazākā jauniešu nodarbinātība.
7. Bagātakās valstīs arī būs lielākas algas un tādā veidā jaunieši varēs nopelnīt naudu studijām un nodrošināt sevi.
8. Ļoti liela loma ir IKP uz vienu personu un jauniešu ienākumiem, jo lielāks IKP, tad arī ir lielāki ienākumi jauniešiem.
9. Studentu skaits ir atkarīgs no daudziem faktoriem: valsts labklājības līmeņa, izglītības līmeņa, ienākumiem, nodarbinātības iespējām un vēl daudziem citiem faktoriem.
10. Kopumā pētījums ir izdevies, jo es iemācījos apkopot un salīdzināt statistikas datus no statistikas datu bāzes portāla Eurostat.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1392602
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register