Secinājumi
• Jāsecina, ka mūsdienu jēdziena “teritorija” izpratne veidojas ne tikai pēc kādām pazīmēm (robeža, fiziski ģeogrāfiskie, politiskie, etniskie un citi kritēriji) ierobežots zemes gabals, bet arī dabas, sociālie un ekonomiskie elementi (mežs, ūdens, zeme, izrakteņu resursi utt.), kas apmierina pašvaldības vajadzības un prasības.
• Jāsecina, ka teritorija kā produkts ļauj raksturot teritoriju, kā privātpersonas sociālās un/vai ekonomiskās intereses objektu, kompleksā, kā arī ļauj atbildēt uz jautājumu: ko iegūs patērētājs, pieņemot lēmumu dzīvot un/vai veikt darbību šajā teritorijā.
• Jāsecina, ka teritorija kā produkta vieta ir viens no svarīgākajiem faktoriem darbības veiksmīgai attīstībai teritorijā. Teritorijas kā produkta vietas novērtējumam ir jābūt kompleksam, tam var būt dažādas nokrāsas un jēga atkarībā no lomas, kuru teritorija pilda tieši tagad.
• Galvenais uzdevums ir teritorijas pozitīva imidža veidošana, kura pamatā ir vēsturiski izveidojušās teritorijas pozitīvas īpašības vai arī pašlaik veidojamas teritorijas pievilcīgas īpašības.
• Jāsecina, ka teritoriālais mārketings arī Latvijā kļūst arvien populārāks, jo atsevišķas teritorijas, pilsētas un reģioni arvien vairāk sāk piedomāt pie tā, kā popularizēt noteikto teritoriju un cīnīties ar konkurenci par priekšrocībām, kas atšķir vienu pilsētu no citas.
• Pēdējos gados konkrētas teritorijas un pilsētas sāk pastiprināti piedomāt pie šo teritoriju tēliem un to attīstības iespējām, jo pilsētu personība ietekmē gan pašus iedzīvotājus, gan arī tūristus.
…