Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām. Demokrātiskā valstī personai ir tiesības paļauties, ka tai ir pieejama neatkarīgas un objektīvas tiesas aizsardzība. Taisnīga tiesa ir valsts tiesiskuma garants.1
Tiesības uz taisnīgu tiesu noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, kur ir noteikts, ka „ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā”. Šī norma sasaucas ar ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 10.pantā deklarētajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā paredzētajām tiesībām.2
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šīs tiesības ietver dažādus aspektus — tiesas taisnīguma, atklātuma, neatkarības, savlaicīguma, objektivitātes un likumības principus, tiesas sprieduma publiskošanu, nevainīguma prezumpciju un citas garantijas tiesas procesā iesaistītajām pusēm. 3
Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Valstij jāraugās, lai nevainīguma prezumpcija tiktu ievērota gan tiesībsargājošo iestāžu darbībās, gan plašsaziņas līdzekļos un sabiedrības aktivitātēs. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.
Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Valstij ir jānodrošina bezmaksas advokāts mazaizsargātajām sabiedrības grupām, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, lai maznodrošinātas personas varētu pilnībā realizēt savas tiesības uz taisnīgu tiesu. 4
Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver personas tiesības uz tiesas pieejamību, tiesības uz kompetentu un neatkarīgu tiesu, tiesības uz tādu tiesas procesu, kurā tiek pienācīgi nodrošināta taisnīga un objektīva lietas izskatīšana, kā arī uz efektīvu tiesas nolēmumu izpildes procesu.…