1.1. Reklāmas raksturojums
Mēs dzīvojam laikā, kad informācijai ir milzīga nozīme un ietekme. Tā ir kļuvusi par preci, kuru var pirkt un pārdot, ar to var manipulēt. Šīs preces patērētāji ir sabiedrība, ko ar informāciju dāsni apgādā plašsaziņas līdzekļi- televīzija, prese, radio, internets. Tomēr visspēcīgākais ietekmēšanas līdzeklis mūsdienās ir reklāma. Bet ne vienmēr mēs apzināmies, ka tas, ko redzam vai dzirdam ir reklāma.
Tas, ko mēs saprotam ar vārdu reklāma, īpaši neatšķiras no tā, kā šo jēdzienu skaidro reklāmas teorētiķi, tomēr veidi, kā likt kaut ko iegādāties, ir dažādi. Tomēr rezultāts ir tas pats- cilvēkiem pārdod, viņi nopērk un apmierina savas vajadzības.
Reklāma ir atgriezeniska masu komunikācija, kurā rodas un tiek izplatīti informatīvi ekspresīvi iegalvojoši teksti, kas adresēti cilvēku grupām, lai pamudinātu viņus uz reklāmdevējam vajadzīgo izvēli un rīcību.
Reklāmas kritiķi ir izvirzījuši hipotēzi, ka reklāma rosina vērtību pārorientāciju un normu socializēšanos sabiedrības ietvaros. Reklāmas ietekme var būt arī negatīva- materiālo vērtību pārsvara veidošanās- vai pozitīva- ekonomiskās labklājības uzplaukums. Savukārt citiem, lielākoties- vienkāršiem patērētājiem, reklāma vienkāršo sarežģīto tirgu, piedāvājot viedokļu dažādību, lai īstenotu patērētāja tiesības. Reklāmas ietekme mūsdienās ir nenoliedzama, jo tā apzināti vai neapzināti kontrolē cilvēku izvēli.
Reklāma ir uzņēmējdarbības sastāvdaļa- mārketinga un biznesa instruments, kas tiek izmantots ciešā sadarbībā ar tā īpašnieku. Tas ir ieguldījums, devums biznesa veiksmīgai īstenošanai. To visi zina, tomēr cilvēku uzvedība bieži vien parāda, ka reklāma iedarbojas uz cilvēku un to ietekmē. [1., 49] Reklāma ir dinamisks publiskais forums, kurā sastopas biznesa intereses, radošā izpausme, patērētāju vēlmes un prasība pēc valdības regulācijas. Reklāmas nozīmīgā sociālā loma padara to par kritikas mērķi- liela daļa patērētāju uzskata, ka liela daļa reklāmas ir neētiska, jo reklāma nosaka preču cenas un mēdz nepatiesa, tā apmaina cilvēkus, vai arī tās mērķis ir viegli ievainojama auditorija.
Daži kritiķi uzskata, ka reklāma popularizē uz materiālajām vērtībām balstītu dzīvesveidu, liekot cilvēkam ticēt, ka laimes izjūta ir sasniedzama pērkot. Amerikāņu reklāmas teorētiķis un praktiķis Rosers Rīvzs rakstījis, ka reklāma ir māksla ar vismazākajiem izdevumiem rast pēc iespējas lielāku jūsu unikālās tirdzniecības lietotāju skaitu. Katrai reklāma jāietver piedāvājums patērētājam, nevis vienkārši preces slavinājums vai tīri vizuāla demonstrācija. [1., 49]
…
