Vārds „stratēģija” radies no grieķu vārda „strategos”, kas nozīmē „ģenerālā māksla”. Mūsdienās stratēģija neapšaubāmi saglabājusies kā militārs termins, taču kopš 20.gadsimta sešdesmitajiem gadiem tas ieguvis jaunu nozīmi pilnīgi citā jomā. Vārdu „stratēģija” plaši sāka lietot organizācijas menedžmentā, ar to saprotot darbības virzienu.
Stratēģija ir organizācijas ilgtermiņu pamatmērķu un darbības virzienu noteikšana, to sasniegšanai nepieciešamo resursu izdalīšana.
Stratēģiskā plānošana ir dzīvotspējīgu savienojumu starp organizācijas ilgtermiņa mērķiem, resursiem un vides apstākļiem veidošana ar noteiktām metodēm un aktivitātēm.
Visaptverošs stratēģijas jēdziens ietver šādas sastāvdaļas.
Stratēģija ir loģisku, integrējošu un sabalansētu lēmumu sistēma. Definējot stratēģiju kā uzņēmuma lēmumu sistēmu, var uzskatīt, ka tā izriet no uzņēmuma darbības veida. To var noteikt, analizējot lēmuma pieņemšanu organizācijā un laika gaitā sasniegtos rezultātus.
Stratēģija nosaka un parāda organizācijas stratēģisko mērķi, ņemot vērā tās ilgtermiņa uzdevumus, darbības programmas un resursu izmantošanu. Šī ir viena no vecākajām un klasiskākajām stratēģijas definīcijām. Šajā gadījumā tiek minēts, ka stratēģija nosaka organizācijas ilgtermiņa mērķus, kā arī resursus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, sadali.
Stratēģija izvēlas organizācijas darbības sfēru. Šī stratēģijas definīcijas sastāvdaļa definē, ar ko organizācija nodarbojas un ar ko tai vajadzētu nodarboties.
Stratēģija nodrošina konkurētspējīgu priekšrocību katrā organizācijas darbības nozarē, ņemot vērā iespējas un draudus ārējā vidē un organizācijas stiprās un vājās puses iekšējā vidē. Galvenais šeit ir noturīgas konkurētspējīgas priekšrocības radīšana. Lai realizētu iespējas ārējā vidē, organizācijai ir jāizmanto savas stiprās puses. Stratēģijas uzdevums nav tikai pasīvi reaģēt uz draudiem un iespējām ārējā vidē, bet nepārtraukti pārveidot organizāciju atkarībā no ārējās vides izmaiņām.…
