Situācijas vadīšanas stila izvēles pamatā ir mainīgie apstākļi dažādās situācijās, tāpēc, tos ievērojot, var nodrošināt vadīšanas stilu efektivitātes paaugstināšanu. Vadītājam jābūt gatavam pārvērtēt spriedumus un mainīt stilus. Labam vadītājam ir jāiemācās lietot visus stilus atkarībā no situācijas. Labākais stils ir tāds stils, kas orientēts uz reālo situāciju jeb adaptīvais stils.
Faktori, kuri nosaka situāciju vadīšanas stila izvēlē:
F.E.Fidlera modelis:
Vadītāja un padoto savstarpējās attiecības;
Uzdevumu struktūra;
Vadītāja pilnvaras, kas paredz viņa reālo varu;
T.Mičela un R. Hausa modelis:
Darbinieku personīgās īpašības;
Uzdevumu struktūra;
Apkārtēja vide;
Cilvēki nekad neatsakās paslinkot, ja vien ir tāda izdevība un parasti izmanto katru iespēju izvairīties no darba. Turklāt, vairumam cilvēku nav godkāres, tāpēc viņi cenšas izvairīties ne vien no darba, bet arī no atbildības, dodot priekšroku tam, lai viņus vada. Vadības stilu ietekme uz darba efektivitāti balstās uz darba procesu, kurā ir iesaistīti darbinieki un, ja apstākļi ir labvēlīgi, tad darbinieki ne tikai uzņemas atbildību, bet arī tiecas pēc tās. Ja darbinieki ir motivēti, proti, starp viņu personiskajiem un organizācijas mērķiem pastāv sava veida atgriezeniskā saite, viņi centīsies „ieslēgt” paškontroli un pašpārvaldi. Kāds tad ir laba vadītāja „noslēpums”? Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kuru starpā autore īpaši vēlas pakavēties pie trijiem. Pirmkārt, vadītāja personiskās rakstura īpašības. Otrkārt, uzvedības modeļi. Treškārt, iepriekš nosaukto faktoru summas prasmīga izmantošana dažādās mainīgās situācijās un atšķirīgos apstākļos.
Viens no svarīgākajiem un bieži vien dārgākajiem uzņēmuma resursiem ir tā darbinieki, kuru darbs būtiski ietekmē uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājus. Darbinieki ir arī vissarežģītākais un grūtāk izprotamais uzņēmuma resurss, jo ir ļoti daudz subjektīvu un objektīvu faktoru, kas ietekmē viņu darba efektivitāti:
Darbinieku viedokļu pārzināšana palīdz rast risinājumu darba efektivitātes uzlabošanai;
Efektīva iekšējā komunikācija;
Sakārtota iekšēja vide un darba organizācija;
Mērķtiecīga un lietderīga resursu izmantošana;
Saliedēta lojāla darbinieku komanda;
Pārdomāta stratēģija, kā arī vadītāja loma un pieeja padotajiem.
Pēc F.E. Fidlera, T.Mičela un R.Hausa domām vadības stils neietekmē darba efektivitāti, tā ir atkarīga no paša vadītāja attieksmes pret darbu, saviem pienākumiem un izpratnes par tiem, kā arī pret padotajiem.
Pēc autores domām darba efektivitātes uzlabošanas pamatā ir vadītāja prasme stimulēt savus padotos ne vien vienkārši strādāt, bet labi strādāt, turklāt – strādāt ar prieku, jo gandarījums par sasniegto vienmēr iet kopsolī ar augstiem darba rezultātiem. Bieži vien darba efektivitāte samazinās tieši tāpēc, ka padotie nav ieinteresēti strādāt ar atdevi, jo uzņēmumā valda saspīlēta situācijā, kā arī nelabvēlīga attieksme pret vadītāju. Vadītājs ir uzņēmuma "seja" un padoto atspulgs, kura rokās ir liela vara.…
