Vadīšanas īpatnības atšķirīgās kultūrās

Biznesa un ekonomikas internacionalozācija ar visām tām izrietošajām sekām ir pārvērtusies par globālu problēmu. Uzņēmumi arvien lielākā mērā iegūst starptautisku raksturu. Uzņēmējdarbība ir „izgājusi tālu no nacionālajiem rāmjiem” un savā orbītā ievelk vairāk un vairāk cilvēku ar dažādu kultūras redzes loku. Rezultāta kultūru atšķirības organizācijā sāk spēlēt augošo lomu un stiprāk sāk iedarboties uz darbības efektivitāti. No šejienes arī rodas starpkultūru problēmas starptautiskajā biznesā. Tās ir pretrunas strādājot jaunajos sociāli kulturālos noteikumos, pamatojoties uz dažādību domāšanā, stereotipos starp atsevišķām cilvēku grupām. Cilvēces domāšanas formēšanās notiek ar zināšanu, ticības, mākslas, morāles, likumu, paražu un citām īpašībām un ieradumiem, kurus sabiedrība ieguvusi savas attīstības procesā un laikā. Izjust šīs atšķirības var tikai saplūstot ar jauno sabiedrību- jaunas atšķirīgas kultūras nesēju.
Starptautiskajā biznesā kultūras vides faktori rada vislielākās sarežģītības. Tieši tāpēc dažādu nacionālo kultūru korekta vērtēšana un adekvāta tās uztvere kļūst arvien svarīgāka. Ņemt vērā šos starpkultūras vides faktorus piespiež arī sarežģītā un daudzslāņainā (daudzlīmeņu, daudzpakāpju) kultūras struktūra, kas nosaka tās funkciju dažādību katra sabiedrības locekļa personīgajā un sabiedriskajā dzīvē.
Lai gan pasaule kļūst relatīvi mazāka, jo cilvēki arvien vairāk satuvinās un saskarsmē izmanto dažādus uzvedības standartus, joprojām ir svarīgi zināt, ievērot un cienīt citu tautu paražas. Nacionālais raksturs, mentalitāte un psiholoģija ietekmē uzvedības normas. Vietējo paražu un standartu zināšana atvieglo saskarsmi ārvalstīs, ka arī dod iespēju izrādīt ciemiņiem atbilstošu cieņu pašu mājās. …