Kopsavilkums
1. Jēdziena „valsts amatpersona” definējums ir skaidri noteikts un plaši pieejams, kā arī tas ir līdzīgs citiem ārvalstu likumu skaidrojumiem. Kā galveno pazīmi varētu uzskatīt – valsts varas funkciju pildīšanu, tādējādi valsts amatpersonu var kvalificēt kā noziedzīgo nodarījumu valsts institūciju dienestā speciālo subjektu, ja tas atbilst KL 316.panta funkcijām un pazīmēm.
2. Valsts amatpersona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ārpus dienesta pienākumiem, savu personisko interešu vārdā, piemēram, slepkavība KL 116.panta izpratnē, nav speciālais subjekts.
3. Lai nerastos jaunas apelācijas sūdzības, jau pirmās instances tiesai vajadzētu pamatot amatpersonas statusu atsaucoties uz attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un darba pienākumiem.
4. KL.317.panta noziegums ir kvalificējams kā dienestu pilnvaru pārsniegšana, ja subjekts – valsts amatpersona – veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu pienākumu piešķirto tiesību pilnvaru robežas un šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldei vai ar likumu aizsargātajām personas interesēm. Jāievēro, ka valsts amatpersona ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos.
5. KL ir noteikts, ka valsts amatpersonas darbības ir kvalificējamas kā dienesta pilnvaru pārsniegšana, ja ar vainīgās valsts amatpersonas darbībām ir radīts būtisks kaitējums valsta varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm (kā izņēmumu var minēt KL.317.panta trešo daļu).
6. Jēdziens „kaitējums” tiesību zinātnē ir relatīvs, tad apsūdzībā būtu konkrēti jānorāda, kādēļ tas ir kvalificējams kā būtisks, t.i., ievērojami zaudējumi likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” izpratnē un ar likumu apdraudēto interešu aizskārums vai arī otrs priekšnoteikums, kas nav saistīts ar mantisko zaudējumu, bet atzīstams par ievērojamu ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējumu. …
