Valsts loma komercdarbībā

Uzņēmējam savā darbībā ir jāsaskaras ar daudziem likumiem un noteikumiem, kas viņam ir jāpārzina un jāievēro. Jāatceras, ka likumu un noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Normatīvajiem aktiem ir stingri noteikta hierarhija, un hierarhijā augstāk esošajiem normatīvajiem aktiem ir lielāks spēks.
Jebkuram uzņēmumam, kas reģistrēts Latvijā, savā darbībā ir jāievēro Komerclikums, Darba likums, Darba aizsardzības likums, likumi “Par grāmatvedību”, “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, “Par arhīviem”, kā arī dažādi noteikumi: “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” u. c.
Komerclikuma nepieciešamības pamatojums un uzdevumi. Latvijā deviņdesmito gadu sākumā, kad sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, tika pieņemts likums “Par uzņēmējdarbību”, kas noteica galvenos uzņēmējdarbības principus un uzņēmējdarbības formas. 2002. gadā Latvijā sāka darboties jauns likums, kas regulē uzņēmējdarbību, — Komerclikums.
Komerclikuma pamatuzdevumi ir:
noteikt uzņēmējdarbības formas;
noteikt komerciālo attiecību sfēru;
regulēt komercdarījumus;
regulēt komercattiecības (gan starp komersantiem, gan attiecībās ar trešo personu).
Komerclikums balstās uz vispārpieņemtiem komerctiesību pamatprincipiem, tai skaitā uz tiem, kuri ir Eiropas Savienības komerctiesību pamatā — komercdarbības publiskums un trešo personu (īpaši kreditoru) aizsardzība.
Komerclikums ir viens no valsts noteiktajiem likumiem, kas nosaka komercdarbības regulēšanas kārtību, komersantiem obligāti liek reģistrēties Komercreģistrā, nosaka uzņēmuma izveidošanas kārtību un pārvaldi. Ar Komerclikumu valsts kārtību un apmēru, kādā uzņēmēji ir materiāli atbildīgi.…