Vēlēšanu sistēmas, to priekšrocības un trūkumi

Mažoritārajā sistēmā valsts teritorija tiek sadalīta vēlēšanu apgabalos, no kuriem vēlētāji ievēl savus pārstāvjus parlamentā, šajā sistēmā liela loma ir kandidāta saiknei ar vēlētājiem attiecīgajā apgabalā. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas sīkāk iedalās vēl divās apakšsistēmās: vienkāršais vairākums (Mandāts pirmajam, Sistēma ar pārsvaru vienmandāta apgabalā) un divu kārtu sistēma (5). Šo modeļu galvenās atšķirības ir tādas, vai vēlēšanu uzvarētājam nepieciešams saņemt absolūto balsu vairākumu (pusi no visu vēlētāju balsīm jeb 50% balsu plus vēl viena balss), vai nē, kā arī tas, cik kārtās tiek rīkotas vēlēšanas.
Vienkāršais vairākums.
Šajā sistēmā, kas tiek uzskatīta par vienkāršāko mandātu sadales principu, uzvarētāja noskaidrošanai nav nepieciešams savākt absolūto balsu vairākumu jeb vairāk kā pusi vēlētāju balsu. Par vēlēšanu uzvarētāju kļūst kandidāts, kurš savācis vairāk balsu nekā jekurš cits kandidāts. Nav nozīmes faktoriem, cik liels ir iegūtais pārsvars un cik daudzu vēlētāju atbalstu saņēmis uzvarētājs (2., 75.lpp.). Šī sistēma mūsdienās tiek lietota Lielbritānijā un citās valstīs, kurām bijušas vēsturiskas saites ar Apvienoto Karalisti - Kanādā, Indijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un vairākās Āfrikas valstīs, kas bijušas Lielbritānijas kolonijas. Vienkāršais vairākums tiek izmantots arī Karību jūras reģionā, dažās Latīņamerikas valstīs un tādās Āzijas valstīs kā Bangladeša, Pakistāna, Malaizija u.c. (5). …