Laiks, ka valdīja nospiedošs patriarhāts ir jau aiz muguras. Arvien vairāk iezīmējas vīriešu un sieviešu līdzvērtība sabiedrībā, tai skaitā ģimenē. Bērns izaug ģimenē vai vietā, ko uzskata par ģimeni. Tieši tur bērnam veidojas pirmā un primārā attieksme pret dzīvi. Veidojas pirmā un paliekošā vadītāja un padotā pieredze. Veidojas uzticēšanās un prasme sadarboties. Arī bērna vecāki šo pieredzi un prasmes ieguvuši savā ģimenē un zemapziņas līmenī to projicē savā darbībā uz izveidoto ģimeni.
Ja ģimeni apskata kā valsts pamatšūnu, tad arī uz ģimeni var skatīties no vadības teorijas viedokļa. Ģimene ir kā mikrokosmos, kura atspoguļo pieaugušā dzīvi ārpus ģimene – makrokosmosā. Visa indivīda dzīve ir kā savienotie trauki. Līdzko vienā traukā labklājības līmenis ir disbalansā, tad šis disbalans projicējas uz pārējām dzīves svērām. Darba autors piedāvā apzināti apskatīties katram uz savu ģimeni caur vadības zinātņu un sievietes, vīrieša atšķirību prizmu un caur to apzināt un pozitīvi ietekmēt visu indivīda dzīvi kopumā.
Ja bērna vecāki izauguši Mīlošās un harmoniskās ģimenēs, tad šī dabiskā ģimenes vadības māksla tiek nodota no paaudzes paaudzē. Ko darīt, ja tas tā nav? Autors uzskata, ka katram ir iespējas būt laimīgam, bagātam, veselam. Katram, ņemot vērā dzīves pieredzi, ir iespēja mainīt un harmonizēt savu dzīvi. Psiholoģijā izšķir 3 soļus, lai apzināti izmainītu esošo situāciju: atdzīšana, pieņemšana à izzināšana à apzināta, mērķtiecīga darbība.
Šajā praktiskajā darbā tiek meklētas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
√ √ kādi ir vīrieši un sievietes? kāds ir vadītājs?
√ √ kādas ir atšķirības vīrietim un sievietei?
√ √ kādas ir atšķirības vīrietim un sievietei kā vadītājiem?
√ √ kādi ir efektīvas ģimenes kritēriji?
√ √ kā mērīt ģimenes kvalitāti?
√ √ kā harmonizēt attiecības ģimenē?
