Eiropas Savienības valstīs, aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju cieš no uzturvielu izraisītām alerģijām, turklāt pēdējo 10 gadu laikā, ar alerģijām slimojošo bērnu skaits ir dubultojies, it īpaši Grieķijā, Itālijā un Spānijā [2]. Turklāt izmaiņas ir novērotas arī globālā mērogā, proti, no dažāda veida un smaguma alerģijām visā pasaulē cieš aptuveni 30 % – 35 % bērnu un šo bērnu skaits arī ārpus Eiropas, turpina pieaugt [1;555]. Alerģiju izplatība starp bērniem ir būtisks izpētes jautājums, tā kā alerģiskiem bērniem ir lielāka iespēja attīstīt citus veselībai bīstamas hroniskus stāvokļus, tādus kā hronisku rinītu, ekzēmu un astmu [2]. Šādu hronisku stāvokļu saasinājums var mainīt visu ģimenes dzīves dinamiku, paaugstināt trauksmi, radīt vainas izjūtu kā arī spēcīgu emocionālu un fizisku diskomfortu gan bērnam, gan vecākiem.
Tāpat ir būtiski, ka pieaugot to bērnu skaitam, kam ir alerģijas un arī ar to saistītās komplikācijas nozīmē finansiāla sloga pieaugumu uz valsts veselības aprūpes sistēmu un uz vecākiem. Tāds ārstēšanās veids kā imūnterapija ar alergēniem ir dārgs un ilgs process, kas var aizņemt no 3 līdz 5 gadiem un vecākiem izmaksāt no 150 līdz 500 eiro gadā, neieskaitot pacienta iemaksas par vizīti [6;13]. Tā kā preventīvie pasākumi alerģiju novēršanai ir lētāki par ārstēšanās izmaksām [10], jautājums par to, kas izraisa alerģijas un ar ko ir pamatojams to bērnu skaita pieaugums, kam ir alerģijas ir būtisks sociālās labklājības jautājums.