-
Ž.Piažē "Bērna intelektuālā attīstība"
Ievads
Darbā aplūko bērna sensomotorā vai praktiskā intelekta attīstību 2 pirmajos dzīvības gados. Intelekta attīstība pirms verbālajā stadijā norisinās: bērns vispirms ar akomodācijas starpniecību iepazīst apkārtējo vidi, pēc tam notiek asimilācija - prātā izveidojušos priekšstatu par pasauli izmaiņa, atbilstoši jaunuztvertajai informācijai. Prātā izveidojušās asimilētās pasaules shēmas iegūst īpašību savā starpā koordinēties. No saiknēm, kas rodas starp asimilētajām shēmām veidojas izpratne un dedukcija. Turpmāk asimilācija vienlaikus nozīmēs arī izpratni un secinājumus. Tādejādi subjekts (cilvēks) nokļūst mijiedarbībā ar asimilētajām lietām. Dzimstošais intelekts veido pasauli ap bērnu un tā priekšstatu pašam par sevi un savu vietu šajā pasaulē.
1.nodaļa OBJEKTA JĒDZIENA ATTĪSTĪBA
Autors analizē kā veidojas objekta jēdziens bērna prātā. Ar "objektu" saprot apkārtējās pasaules tēlu. Objekta izpratne ir saistīta ar telpas jēdzienu bērna apziņā. Balstoties uz novērojumiem un eksperimentu, pierāda kā attīstās objekta jēdziens bērna prātā. Izdala 6 etapus, kuri atbilst vispārējās intelektuālās attīstības etapiem. Pirmajos divos etapos (refleksu un pirmo iemaņu stadijā) bērna pasauli veido atpazīstamas, taču vieliski nepastāvīgas un telpiski nesakārtotas ainiņas. Trešajā etapā (cirkulāro reakciju etapā) priekšmeti sāk iegūt pastāvību, taču vēl netiek novēroti sistemātiski meklējumi, lai atrastu paslēptus priekšmetus. Ceturtajā etapā (zināmu paņēmienu piemērošana jaunām situācijām) notiek pazudušo priekšmetu meklēšana, taču to pārvietošanās netiek ņemta vērā. Piektajā etapā (12.-18. Mēnesis) priekšmets tiek uztverts kā pastāvīga, neatkārtojama substance, taču bērns vēl nespēj ņemt vērā ārpus viņa tiešās uztveres lauka notiekošās pozīciju izmaiņas. Sestajā etapā (16.- 18.mēneši) bērns var iedomāties neredzamus priekšmetus un to pārvietošanos.
Aplūko sīkāk etapus:
1. - 2.etapi. Iespaidu kopumos, kuri nonāk bērna apziņā, viņš atšķir un atpazīst dažas stabilas grupas, kuras autors dēvē par "ainiņām". Atpazīšanu uzskata par asimilācijas rezultātu. Atpazīšana nekādā ziņā nav priekšmetu atpazīšana. Lai sāktos atpazīšana, pietiek, ja uz noteikto lietu izstrādātā attieksme tiek no jauna aktualizēta un nekas jaunajā uztverē netraucē šai shēmai. Apmierinājuma un tuvības izjūta, kas raksturīga atpazīšanai var rasties tikai no shēmas nepārtrauktībai svarīgas īpašības: tas, ko subjekts atpazīst pirms viņš atpazīst priekšmetu ir viņa paša reakcija. Ja priekšmets ir jauns un traucē darbību, atpazīšana nenotiek. Ja priekšmets ir pārāk pazīstams vai nepārtraukti klātesošs, iemaņai raksturīgais automātisms likvidē jebkādu apzinātas atpazīšanas iespēju. Ja priekšmets ir pietiekami nepakļāvīgs sensomotorās darbības shēmai , tāds, lai rastos īslaicīgs adaptācijas zudums, kuram drīz vien seko jauna adaptācija, tad asimilācija norit paralēli atpazīšanai, tā nav nekas cits kā savstarpējās saistības apzināšanās starp priekšmetu un gatavo shēmu tā asimilēšanai. Pirmās divas stadijas raksturo uz pazudušajiem priekšmetiem attiecināms jebkāds specifiskas uzvedības trūkums.
3.Trešās stadijas uzvedība ir tā, kas novērojama starp redzēto priekšmetu satveršanu un pazudušo priekšmetu aktīvas meklēšanas sākumu. Tā ir vēl pirms objekta jēdziena izveidošanās, taču iezīmē progresu no paša darbības atkarīgās telpas stabilizēšanā. Starp 3. un 6. mēnesi bērns sāk satvert to, ko viņš redz un tuvināt acīm priekšmetu, kuram viņš pieskaras, tātad, koordinēt savu redzes un taustes telpu. Taču tikai 8. un 9. mēnesī notiks aktīva pazudušo priekšmetu meklēšana.
…
"Darbā aplūko bērna sensomotorā vai praktiskā intelekta attīstību 2 pirmajos dzīvības gados. Intelekta attīstība pirms verbālajā stadijā norisinās: bērns vispirms ar akomodācijas starpniecību iepazīst apkārtējo vidi, pēc tam notiek asimilācija - prātā izveidojušos priekšstatu par pasauli izmaiņa, atbilstoši jaunuztvertajai informācijai. Prātā izveidojušās asimilētās pasaules shēmas iegūst īpašību savā starpā koordinēties. No saiknēm, kas rodas starp asimilētajām shēmām veidojas izpratne un dedukcija. Turpmāk asimilācija vienlaikus nozīmēs arī izpratni un secinājumus. Tādejādi subjekts (cilvēks) nokļūst mijiedarbībā ar asimilētajām lietām. Dzimstošais intelekts veido pasauli ap bērnu un tā priekšstatu pašam par sevi un savu vietu šajā pasaulē.(...)"
- Īpaša bērna valodiņa
- Skolas mācību vides ietekme uz bērna personības attīstību sākumskolā
- Ž.Piažē "Bērna intelektuālā attīstība"
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Bērna attīstība
Research Papers for university6
-
Pirmsskolas vecuma bērnu emociju attīstības sekmēšana mūzikas apguves procesā
Research Papers for university12
Evaluated! -
Agrīnās bērnības vecumposma kognitīvās attīstības raksturojums
Research Papers for university5
-
Jauniešu psihosociālās attīstības īpatnības un attieksme pret studijām
Research Papers for university6
-
Bērnu intelektuālo spēju attīstība
Research Papers for university4