LATVIJAS AINAVAS VEIDOŠANĀS LAIKPOSMI UN TO RAKSTUROJUMS
FEODĀLISMA LAIKS (SĀKOT AR 13.GADSIMTU.)
Izveidojas piļu un muižu telpiskā struktūra. Nozīmīgākais ir muižu periods (aptuveni 16. gs līdz 1.p.k.), kad ainavā iezīmējas muižu centri, zemnieku apstrādātās zemes un vecsaimniecības, lietkoku mežu teritorijas, saimnieciskie centri, ceļu tīklojums.
LATVIJAS 1. VALSTISKĀS NEATKARĪBAS LAIKS (1918.-1940.GADI)
Tiek īstenota teritoriāli visaptveroša zemes reforma – notiek muižu nacionalizācija un lauku sīksaimniecību izveidošana. Ainavā tas izpaudās lauku sētu apdzīvojuma izklaidu struktūras veidā, kam raksturīga liela mazo ainavas elementu daudzveidība un īpatsvars un meža platību izmaiņas.
PADOMJU LAIKI (1945.-1990.GADI)
Iezīmē zemes reformu saistībā ar zemju nacionalizāciju, kolektīvo saimniecību veidošanu ar lieliem lauku apdzīvojuma un saimnieciskiem centriem. Ainavā tas izpaudās lauku masveida meliorācijas, lielmēroga ainavas pārveidošanas projektu un urbanizācijas formā.
LATVIJAS NEATKARĪBAS ATGŪŠANA UN ES PERIODS (NO 1990.GADA)
Tiek īstenota kārtējās zemes reforma – īpašumu denacionalizācija un atgriešana bijušajiem īpašniekiem. Nozīmīgākie ainavu ietekmējošie procesi ir saistīti ar suburbanizāciju, lauksaimniecības intensifikāciju un marginalizāciju, tūrisma attīstību, vasaras māju veidošanos un dabas aizsardzības politikām. Būtiska ietekme uz lauku ainavām ir ES politikām.
…
