Izvērtējot ES prasības ūdensapgādei un kanalizācijai, valsts un pašvaldību finansiālās iespējas, iedzīvotāju maksātspēju un ES iestāšanās sarunās panākto pārejas periodu, Latvijas pilsētas ES direktīvu prasību ieviešanai tika iedalītas trīs kategorijās:
-iedzīvotāju skaits lielāks par 100 tūkstošiem (Rīga, Daugavpils, Liepāja) – ES direktīvām atbilstoša ūdenssaimniecība jānodrošina līdz 2008.gadam,
-iedzīvotāju skaits 10–100 tūkstoši (20 pilsētas) – ES direktīvām atbilstoša ūdenssaimniecība jānodrošina līdz 2011. gadam,
-iedzīvotāju skaits 2–10 tūkstoši (65 pilsētas) – ES direktīvām atbilstoša ūdenssaimniecība jānodrošina līdz 2015. gadam.
Uz Latvijas iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā (2004. gada 1.maijs), vislielākā centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgto iedzīvotāju daļa bija Olainē (100 %), Aizkrauklē (99%), Kalnciemā(98 %), Vangažos (96 %), Ulbrokā (96 %), Lazdonā (94 %), Liepā (94%), Mālpilī(93 %) un Brocēnos (93 %). Pārējās aglomerācijās šis rādītājs ir zemāks par 90 %.
Vissliktākā situācija attiecībā uz notekūdeņu savākšanu bija Aucē (21 %), Saulkrastos (22%), Salacgrīvā (29 %) un Mazsalacā (30 %).
Kopš 2004.gada maija Latvijā tiek realizēti daudzi investīciju projekti, kuru rezultātā ir palielinājies arī iedzīvotāju skaits, kuriem ir iespējas izmantot centralizētās kanalizācijas pakalpojumus. Uz 2008.gada 31.decembri Rīgā centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēgti aptuveni 88% pilsētas iedzīvotāju.
…