Vara nodrošina un stiprina cilvēka eksistenci, vara dod cilvēkam iespēju savu mērķu sasniegšanai vairot paša spēkus, pakļaujot un pievienojot tiem citu cilvēku spēkus. Līdz ar to kļūst skaidrs, ka vara nav pašvērtība, vērtība par sevi, kas stāvētu kā pašmērķis politisko cīņu centrā, tā ir vērtība vienīgi kā līdzeklis citu vērtību – eksistences līdzekļu un nosacījumu – saglabāšanai vai ieguvei.
„Autoritāte ir vara, kas dibinās uz brīvprātīgu pakļaušanos aiz cieņas, bez fiziskās vai ekonomiskās piespiešanas vai tās draudiem.”1 Autoritātes statusu sabiedrībā iegūt ir ļoti grūts un ilgs process, jo, manuprāt, personai ir ilgākā laika posmā jāpierāda sevi sabiedrībai. Jāpierāda, ka ir spējīgs pildīt un mērķtiecīgi pilda sabiedrības vēlmes un vajadzības.
Vadītāja autoritāte ir raksturīga demokrātiskā vidē, kur valda labvēlība, sadarbība un savstarpēja uzticēšanās. Fiziskās un psihiskās varas gadījumos cilvēks jūtas nomākts, ierobežots, neievērots un aizskarts, tam seko loģiska vēlme no šādas varas izvairīties. Savukārt īsta autoritāte rosina cieņas, bijības, drošības un patvēruma izjūtas, tāpēc uz dabisku autoritāti reaģē ar iekšēju paklausību.
Kandidātam veidojot savu tēlu sabiedrībā, ir svarīgi, lai viņš iegūst sabiedrības atbalstu ar savu mērķtiecību, godīgumu, pārliecību par saviem spēkiem. Autoritātes un varas izmantošana tēla veidošanā ir vispazīstamākais veids, kā panākt atpazīstamību.
Politiķa tēlu pirmajā iespaidā veido viņa vizuālais izskats. Parādoties pirmo reizi sabiedrībā, galvenais ir pirmais iespaids, un nereti tas ir vizuālais. Vēlāk jau seko personas māksla sevi pasniegt. Kā viņš pasniedz pats sevi, runasveids, intonācija.
Politikā veidojot kāda persona tēlu, svarīgi ir sabiedrībai parādīt viņa varu, jo sabiedrībai ir svarīgi zināt vai viņš ir spējīgs pārvaldīt valsti, vai viņam ir tik liela vara par cilvēkiem, notikumu veidošanu un to izpildi. …