Secinājumi
Izmantojot punktu-datu metodi paraugā nr. 7 uzskaitījām 17 dažādas augu sugas. Kolēģi savās planšetēs nr. 15; nr. 16; nr. 21. uzskaitīja attiecīgi 25, 21, 26 augu sugas.
Mūsu planšetē tika saskaitīti 33 īpatņi, no kuriem dominējošā suga – kartupeļi ar 10 īpatņiem. Aprēķinot sastopamību var secināt, ka kartupeļi veido aptuveni 33 % no visiem paraugā uzskaitītajiem augiem. Starp dominējošajām sugām vēl novērojami Atriplex patula ar 2 īpatņiem un Mercurialis annua ar 2 īpatņiem (skat. 1. tabulu).
13 sugas ar punktu-datu metodi uzskaitīt neizdevās to nelielā izmēra dēļ, jo tās nešķērsoja nevienu no dotajiem krustpunktiem. Vairākām sugām tika atrasti pat 2-3 īpatņus, bet neviens no tiem nešķērsoja līniju krustpunktus. Šis ir viens no faktiem, kas liecina, ka metode ir nepilnīga, jo iegūtie rezultāti tikai rāda situācijas kopainu, ko var izmantot bioloģiskās daudzveidības salīdzināšanai, bet kopumā metode nenorāda pilnīgi precīzu skaitlisko vērtību. Protams šo metodi neefektīvu var padarīt arī tas, ja īpatņu uzskaites laikā tiek nobīdīts režģis vai netiek nolasīti visi īpatņi, kas pieskaras vai krusto režģa krustpunktus.
Pēc Šenona indeksa secinu, ka mūsu paraugā nr. 7 sugu daudzveidība ir vidēji liela. Tā vērtība ir tikai 2,441, kas tikai par 0,941 pārsniedz minimālo vērtību. Skatoties pēc šī indeksa mūsu paraugā sugu skaits un izlīdzinātība ir vidējās robežas (Šenona indeksa vērtība svārstās no 1,5 līdz 3,5). Salīdzinājumā ar kolēģu paraugiem nr. 15; nr. 16; nr. 21 redzams, ka tajā sugu daudzveidība ir lielāka, taču paraugā nr. 15 arī izlīdzinātāka.
…
