SECINĀJUMI
Laboratorijas darba mērķis ir sasniegts. Aprēķinot cietas vielas blīvumu 5 būvmateriāliem un praktiski nosakot cietas vielas blīvumu ar piknometra un Šateljē kolbas palīdzību ir apgūtas materiāla blīvuma noteikšanas metodes. Tāpat ir noteikta doto materiālu kopējā, atklātā un slēgtā porainība un praktiski iegūtie rezultāti ir salīdzināti gan savstarpēji, gan iespēju robežās ar teorētiskajiem rezultātiem no literatūras. Atbilstoši darba uzdevumiem var secināt, ka:
1. Nosakot cietas vielas blīvumu (kvarca smilšu) ar Le Šateljē kolbu rezultāti abām grupām bija ļoti tuvi, vidēji 2635,99 kg/m3, kas precīzi sakrita ar teorijā dotajiem 2500-2700 kg/m3. Grupām, kas noteica kvarca smilšu vielas blīvumu ar piknometra kolbu, vidējie rezultāti bija 2485,55 kg/m3, kas gandrīz iekļāvās teorijā dotajos datos, tomēr no piknometra kolbas metodes atšķīrās par 150 kg/m3, kas ir skaidrojams ar dažām neprecizitātēm datu ieguvē, piemēram, piknometra kolbā pieliets nepietiekams ūdens daudzums u.tml. Runājot, par māla ķieģeļu vielas blīvuma noteikšanu ar piknometra kolbu, var secināt, ka vidēji iegūtie rezultāti (2617,69 kg/m3), sakrīt ar teorijā dotajiem 2500-2800 kg/m3, tomēr starpība starp abām grupām, kas noteica māla ķieģeļu vielas blīvumu ar piknometru bija aptuveni 130 kg/m3, to var izskaidrot ar kādas grupas neprecīzi veiktu testēšanas gaitu, piemēram, kā redzams viena grupai testējamā parauga masa bija 29,56 g, lai gan metodiskajos norādījumos bija minēts, ka nepieciešami 30 g, un tā pamazām ir radušās šīs atšķirības. Iespējams kaut kur tika ieliets pārāk daudz vai pārāk maz ūdens.
2. Ir apgūta materiāla kopējās porainības aprēķinu gaita. Vislielākā porainība bija putu fosforģipsim, kuram kopējā porainība tika aprēķināta 86,43 %, fosforģipsim kopējā porainība bija 51,4% , fosforģipsim ar cementu un smilti 23,9%, bet vismazākā kopējā porainība bija ķieģelim - 6,93%. Bet ja runājam par atklāto porainību, tad tā attiecīgi fosforģipsim bija 2,68 %, bet māla ķieģelim bija 1,31%. …
