Arī mācību atvaļinājuma laikā darbinieks neveic darbu – bet par šo laiku darba devējs ir tiesīgs gan izmaksāt vidējo izpeļņu, gan neizmaksāt. To nosaka pušu vienošanās.
Ja darba devēja dēļ radusies dīkstāve, tad viņš samaksā darbiniekam noteikto samaksu. Bet, ja tā radusies darbinieka dēļ – viņš šo atlīdzību nesaņem.
Arī slimības nauda var tikt uzskatīta par atlīdzību saistībā ar darbu, jo darba devējam ir jāizmaksā slimības nauda no darba samaksai atvēlētā fonda (par darbā neiegūto ienākumu) – 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un 80% apmērā par laiku no ceturtās darba nespējas dienas līdz desmit kalendāra dienām (ieskaitot).
DARBA SAMAKSAS APRĒĶINS UN ALGAS NODOKĻA GRĀMATIŅA
Darba devējam, izmaksājot darba samaksu, ir pienākums darbiniekam rakstveidā izsniegt darba samaksas aprēķinu, kuru tā īsuma dēļ dēvē par algas lapiņu. Ja darbiniekam nav saprotama tajā iekļautā informācija, tad darba devējam ir pienākums to izskaidrot. Darbinieks tā var pārliecināties par darba samaksas aprēķina pareizumu.
Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbiniekam tiek izsniegta algas nodokļu grāmatiņa, kuru jāiesniedz pamatdarba vietā.
IETURĒJUMA TIESĪBAS
Darba devējs var ieturēt no darba samaksas:
1)naudu, kura izmaksāta darbiniekam darba devēja maldības dēļ, kuru darbinieks zinājis vai viņam to vajadzējis zināt – iepriekš tā saucās „aritmētiskā kļūda”;
2)avansu;
3)par neatstrādāto atvaļinājumu – jo atvaļinājumu var piešķirt avansā.
Šie ir gadījumi, kad darba devējs ir tiesīgs veikt ieturējumus no darba samaksas (tas attiecas arī uz gadījumiem, kad ir tiesas izpildraksts) un nav nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana (citos gadījumos tā ir nepieciešama).
*pēc šiem un vispār ieturējuma tiesības liegtas, ja darba līgums uzteikts 101.p.(kad pēc darba devēja uzteikuma, ja darbinieks nav vainīgs), 61.p., 71.p., 91.p. gadījumos.
…
