Ģimenes tiesības

Saderināšanās jēdziens un noslēgšana.


6. Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā (kas izteikts skaidri un nepārprotami, jebkurā darījuma formā – rakstiski, mutiski ar faktiskām darbībām). Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu.
Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā.


Saderināšanās atcelšanas tiesiskās sekas.

27. Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Tiesība atprasīt dāvanas nepāriet uz mirušā dāvinātāja mantiniekiem, bet mirušā celto prasību mantinieki var turpināt.
Nav jādod atpakaļ dāvanas, ja laulība nenotiek tāpēc, ka:
1) saderinātais dāvinātājs miris; 2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla un 3) dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties.

28. Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties, šis pēdējais saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzē kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības.
Neatkarīgi no tā pats saderinātais var prasīt no otra saderinātā, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību.
Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā mantas līdzekļiem.
31. No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies, bet saderinātās līgavas grūtniecības gadījumā – no tās dienas, kad viņa dzemdējusi, ja tajā laikā saderināšanās jau bijusi atcelta vai saderinātais no tās bijis atkāpies.

Laulības noslēgšanas noteikumi.

I. Šķēršļi laulības noslēgšanai
32. Aizliegta laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, izņemot 33.pantā paredzēto gadījumu.
33. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi.
34. Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ.
35. Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām (213.p.).
Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām.
37. Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības.
38. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.
Tāpat aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām nav izbeigtas aizbildnības vai aizgādnības attiecības.

Laulības noslēgšanas kārtība.

III. Laulības noslēgšana
53. Laulā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai 51.pantā (ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas) norādīto konfesiju garīdznieki, ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi.
54. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks nelaulā, ja viņiem ir zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai.
55. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.
56. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ.
57. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, pārzinis pasludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta.
Garīdznieks laulā pēc savas konfesijas noteikumiem.
58. Garīdznieki par katru noslēgtu laulību četrpadsmit dienu laikā laulību reģistram vajadzīgās ziņas piesūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi. Par šā pienākuma neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvās atbildības.
Garīdzniekam jābūt attiecīgās konfesijas vadības atļaujai.
Faktiskās kopdzīves attiecības, neatkarīgi no kopdzīves ilguma, nerada likumā noteiktās laulāto tiesības un pienākumus.

Izsludināšana.

II. Pieteikumi laulības noslēgšanai. Izsludināšana
40. Pirms laulāšanas notiek izsludināšana.
41. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51.pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas.
42. Līdz ar pieteikumu par vēlēšanos doties laulībā jāiesniedz dzimšanas apliecības un attiecīgos gadījumos vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstiska atļauja, bet personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, vai arī laulības reģistra izraksts ar atzīmi par šādu spriedumu.
Tāpat tām līdz laulības noslēgšanai jāiesniedz ārsta apliecinājums par to veselības stāvokli.
Par nepatiesu šajā pantā paredzēto ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)
43. Ja nav iespējams dabūt iepriekšējā (42.) panta pirmajā daļā minētos dokumentus, tos atvieto ar tiesas spriedumu par attiecīga fakta konstatēšanu.
44. Izsludināšanu izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai.
Izsludināšana nav atļauta:
1) ja, iesniedzot pieteikumu, nav ievēroti likuma noteikumi;
2) ja no dokumentiem redzams, ka laulības noslēgšanai ir šķēršļi.
Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis taisa motivētu lēmumu, ko izsludināmie divu nedēļu laikā var pārsūdzēt tiesā.
45. Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā iesniegts pieteikums par vēlēšanos doties laulībā.
Steidzamos gadījumos, raugoties pēc apstākļiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesība saīsināt izsludināšanas laiku pēc sava ieskata.
46. Iepriekšējā (45.) pantā paredzētajā laikā personas, kuru tiesības šī laulība aizskartu, var celt ierunas pret tās noslēgšanu, aizrādot uz likumiskiem šķēršļiem.
Ierunas pēc 61.-64.panta var celt arī prokurors.
Ierunas iesniedzamas rakstiski dzimtsarakstu nodaļai pēc izsludināšanas vietas (45.p.).
47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa, kurā pieteikta vēlēšanās doties laulībā (41.p.), par celto ierunu nekavējoties paziņo izsludinātajiem.
48. Ja izsludinātie ierunu atzīst par nepamatotu, viņiem divu nedēļu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas jāpaziņo par to dzimtsarakstu nodaļai.
Nodaļa nekavējoties to paziņo ierunas cēlējam.
49. Ja ierunas cēlējs divu nedēļu laikā, skaitot no tās dienas, kad viņš saņēmis izsludinātā atbildi, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai izziņu par tiesā celtu prasību, lai izsludinātajam aizliegtu doties laulībā, nodaļa aptur izsludinājuma gaitu līdz lietas izšķiršanai tiesā.
50. Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību vai arī tā izsniedz laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu, lai laulību varētu noslēgt pie garīdznieka vai citā dzimtsarakstu nodaļā.
51. Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
52. Izsludinātajiem ir tiesība salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu (50.p.).
Salaulāties var dzimtsarakstu nodaļā vai arī pie garīdznieka (53.p.). Tajā pašā laikā garīdznieks var salaulāt arī pēc 51.panta izsludinātos.

Laulības atzīšana par spēkā neesošu.

IV. Laulības neesamība
59. Atzīt laulību par neesošu var tikai turpmākajos (60.-67.) pantos paredzētajos gadījumos.
60. Par neesošu atzīstama laulība, kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka (53.p.).
Par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta fiktīvi, t.i., bez nolūka izveidot ģimeni.
61. Par neesošu atzīstama laulība, kas noslēgta, iekams laulātie vai viens no viņiem sasnieguši 32. vai 33.pantā paredzēto vecumu.
Šī laulība nav atzīstama par neesošu, ja tai sekojusi sievas grūtniecība vai ja abi laulātie līdz tiesas spriedumam noteikto vecumu ir sasnieguši.
62. Par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem bijis atzīts par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt.
63. Par neesošu atzīstama laulība, kas aizliegta laulāto radniecības dēļ (35.p.).
64. Par neesošu atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem atradies citā laulībā.
Otro laulību nevar atzīt par neesošu, ja pirmā laulība līdz tiesas spriedumam izbeigusies ar nāvi, šķiršanu vai atzīšanu par neesošu.
65. 60.-64.pantā norādītajos gadījumos laulības neesamības prasību var celt kā ieinteresētās personas, tā arī prokurors.
Kad laulība izbeigusies ar nāvi vai šķirta, prasību var celt tikai tās personas, kuru tiesības šī laulība aizskar. Ja miruši abi laulātie, laulības neesamības prasību celt nevar.
66. 60.-64.pantā norādītajos gadījumos laulības neesamības prasība nenoilgst.
67. Laulātais var apstrīdēt laulību, ja viņš tajā devies sodāmu draudu ietekmēts.
Prasība iesniedzama sešu mēnešu laikā no draudu ietekmes izbeigšanās.
68. Iepriekšējos (60.-64. un 67.) pantos paredzētajos gadījumos laulība uzskatāma par neesošu no noslēgšanas brīža.
Tiesa pēc ieinteresēto personu vai prokurora prasības var atzīt laulību par neesošu, ja pārkāpti noteikumi par laulības noslēgšanu vai laulība noslēgta fiktīvi (t.i. bez nolūka izveidot ģimeni, un lietas izskatīšanas brīdī nav zuduši pamati laulības neesamībai. Ja tādi pamati vairs nepastāv (fiktīvi noslēgtajā laulībā starp laulātiem izveidojušās ģimenes attiecības, sasniegts laulībai noteiktais vecums, tā laulātā, kas bija slēpis savu iepriekšējo laulību, pirmais laulātais tagad ir miris vai šāda laulība ir šķirta), prasība noraidāma.

Laulības atzīšanas par spēkā neesošu tiesiskās sekas.

VI. Laulības neesamības un šķiršanas sekas
79. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa:
1) atlīdzību par morālo kaitējumu;
2) samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.
80. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.
81. Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu. Gadījumos, kad bijušo laulāto kopīgs bērns šajā laikā nav sasniedzis pilngadību un ir tā bijušā laulātā aizgādībā, kuram ir tiesības prasīt līdzekļus, šis pienākums turpinās, līdz bērns sasniedz pilngadību.
Pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam atkrīt, ja:
1) bijušais laulātais devies jaunā laulībā;
2) bijušā laulātā ienākumi nodrošina attiecīgi iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu;
3) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu;
4) ir citi apstākļi, kas liecina, ka zudusi nepieciešamība saņemt līdzekļus no bijušā laulātā.
82. Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu. Ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu.
Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.
83. Ja laulība atzīta par neesošu, katrs bijušais laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātajiem līdzīgās daļās.
Ja abiem laulātajiem, dodoties laulībā, nebija zināms, ka tā atzīstama par neesošu, vai tas nebija zināms vienam no viņiem, kopīgi iegūtā manta dalāma pēc noteikumiem par likumīgā laulībā iegūtas mantas dalīšanu: pirmajā gadījumā — attiecībā uz abiem bijušajiem laulātajiem, otrajā gadījumā — attiecībā uz to laulāto, kuram nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu.
Laulātais, kas dodoties laulībā, nav zinājis par otra laulātā rīcību, var pēc savas izvēles saglabāt laulības uzvārdu un ir tiesīgs prasīt no ļaunticīgā laulātā līdzekļus uzturam un zaudējumu atlīdzību.



Laulāto personiskās tiesības.

Laulāto personiskās tiesības
84. Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.
85. Ģimenes kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības. Domstarpību gadījumā laulātajiem jācenšas vienoties. Strīda izšķiršanai laulātie var griezties tiesā.
86. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu.
Katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu.
Noslēdzot laulību, viens no laulātajiem var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam laulātajam jau ir dubults uzvārds.
87. Laulātajiem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesība mājas saimniecības ietvaros atvietot vienam otru. Darījumi, ko viens laulātais noslēdzis šīs darbības ietvaros, atzīstami par noslēgtiem arī otra laulātā vārdā, ja no lietas apstākļiem nav redzams pretējais.
Ja ir svarīgi iemesli, viens laulātais var šo otra laulātā tiesību aprobežot vai atņemt, bet pret trešajām personām šāds aprobežojums vai atņēmums ir spēkā tikai tad, ja tām par to bijis paziņots vai arī ja tas ierakstīts laulāto mantisko attiecību reģistrā (140.p.).
88. Katram laulātajam neatkarīgi no laulāto mantisko attiecību veida ir tiesība uz vispārēja pamata patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam.

Laulāto uzvārdu tiesības.

…