Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:462507
Author:
Evaluation:
Published: 10.02.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

ĢT normas tiek piemērotas reālajā dzīvē notikušiem gadījumiem visbiežāk, lai pamatojoties uz normu atrisinātu dažādus konfliktus(89p). Tiesību normu piemērošana ne vienmēr notiek tikai tad, kad ir jāatrisina jau notikuši tiesiskie konflikti. Tiesību normu ievērošana bieži notiek arī pirms konfliktu rašanas(laulības līguma sastādīšana). ĢT ir tiesisko normu sistēma, kura sastāda ģimenes tiesību pamat saturu un regulē mantiskās un ar to saistītas personiski nemantiskās attiecības starp laulātiem, ka arī attiecības ar bērniem, un attiecības starp ģimenes locekļiem. ĢT priekšmets ir ģimenes attiecības, kuras tiek regulētas ar ģimenes tiesībām un to sastāda priekšmetu. Ģimenes tiesiskas attiecības rodas mantisko un personiski nemantisko attiecību ģimenes tiesiskas regulēšanas rezultātā, tā ir subjektu sakarība. Subjekti ir: laulāti, vecāki, bērni, ģimenes locekli. Ģimenes tiesisko attiecību saturs veido dalībnieku subjektīvas tiesības un pienākumus(par uzturlīdzekļu piedzīšanu, mantas sadalīšanu, vecāku vara). Tiesiskas regulēšanas metode ir tiesisko līdzekļu komplekss un atbilstošu tiesību nozaru iedarbības paņēmieni uz sabiedriskām attiecībām, kuras sastāda tas priekšmets. Ģimenes tiesībām ir raksturīga atļauja un tiesību dalīšana, iniciatīvu piešķiršana subjektam juridisko darbību izdarīšanas iespējas. Ģimenes attiecībās locekli paši var noteikt savas ģimenes attiecību saturu(laulību šķirt, piedzīt uzturlīdzekļus), bet arī ģimenes tiesības un pienākumi norādīti CL, kad nepieciešami imperatīva regulēšana(kā maksa + uzturlīdzekļi, jautājumi audzināšanā). Galvenais mērķis ģimenes likumdošanā:1)nostiprināt ģimeni;2)ģimenes attiecības veidošana uz savstarpējam mīlestības jūtām;3)ģimenes locekļiem ir tiesības aizsargāt savas tiesības.

ĢT principi ir viss kopīgie tiesību vadošie stāvokļi, kuriem ir to likumdošanas nostiprinājuma spēkā esošais vispār obligātais raksturs, tieši nostiprinātas atbilstošas tiesiskās normās. Tāpēc ir obligāta likuma prasība to ievērošanai tiesisku situāciju izskatīšanā.5 principi: 1)ģimenes tiesisko attiecību dalībnieku(laulātie) juridiskas vienlīdzības princips raksturo dalībnieku civiltiesisko attiecību statusu un viņiem nav nekādas piespiedu varas attiecībā vienam pret otru;2)nepieļaujamības princips, kādas personas patvaļīgas iejaukšanas ģimenes lietās (personīgas dzīves neaizskaramība), personīgais un ģimenes noslēpums;3)ģimenes likumdošana atzīst laulību, kurš reģistrēts dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, likumdošana neatzīst civillaulību bez reģistrācijas;4)laulība pamatota uz brīvprātīgo principa bez piespiedu kartas;5)ģimenes attiecības ir prioritāte bērnu audzināšanas, aizsargāt bērnu intereses, darba nespējīgi ģimenes locekļi.
ĢT avoti ir tās vietas, kur atrodamas civiltiesību normas. Avoti ir tiesību akti. Tiesību avoti ir: Saeimas pieņemtie likumi, ka arī noteikumi ko izdevušas valsts pārvaldes iestādes pašvaldības, kuram likumā piešķirtas tiesības izdot tiesību normas saturošos aktus. Pirmais nozīmīgākais ĢT avots ir CL 1937g kas, sastāv arī no ģimenes tiesībām CL pirmās daļas. ĢT sastāv no 4 nodaļām:1)laulība, saderināšanas, laulības noslēgšana un izbeigšanas, laulāto mantiskas tiesības;2)vecāku un bērnu tiesības, adopcija;3)radniecība un svainība;4)aizbildnība un aizgādnība. Otrais avots- saeima ir pieņēmusi un valsts prezidente izsludina likumu ar grozījumiem, par civilstāvokļa aktiem likums. Trešais avots- LR tieslietu ministrijas instrukcija 1998g par civilstāvokļa aktu reģistrāciju un šī instrukcija nosaka gan valsts intereses, gan arī lai aizsargātu pilsoņu personiskas un mantiskas tiesības. Ceturtais avots- likums ir par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Piektais avots- likums par bāriņtiesām un pagasttiesām. Sestais avots- LR Augstākas Tiesas plēnuma vadošie nolēmumi un paskaidrojumi.
Atjaunot 1937g CL ģimenes tiesību daļu ir saglabāts saderināšanas institūts, bet laulību var noslēgt bez iepriekšējas saderināšanas. Saderināšanas ir savstarpējais solījums savienoties laulībā, kā savstarpējs darījums, vienošanas par laulības noslēgšanu nākotnē, kā priekš līgums laulības noslēgšanai un CL neparedz kā obligātu, lai noslēgtu laulību. Saderināšanas līgums nenozīmē ka laulība nākotnē obligāti jānoslēdz. Saderināšanas dalībnieki ir personas, kas nākotnē vēlas iestāties laulībā, noteikts personisks raksturs un viņam jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem. Tā kā saderināšanas notiek zināmu laiku pirms iestāšanas laulībā pieļaujams, ka saderināties var arī personas kam nav laulība šķirta vai, ja persona vēl nav sasniegusi laulības vecumu, bet vajadzīga vecāku piekrišana. Saderināšanas var notikt kā mutvārdu, tā rakstveida darbību formā. Līgumsods, kas noteikts gadījumos, ja kāds atteicās doties laulībā, nav spēkā. Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties, šīs pēdējais saderinātais var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus(28p). Šķēršļi laulības noslēgšanai- aizliegta laulība:1)pirms 18g vecuma sasniegšanas, izņemot 33p paredzēto gadījumu. Laulība, kas noslēgta pirms CL32p noteiktā vecuma sasniegšanas atzīstama par neesošo. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16g vecumu(tas attiecas kā uz sievietēm, tā arī uz vīriešiem), ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgo personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla atteicas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai ieceltie aizbildņi;2)personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ;3)radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām, kā arī starp viena dzimuma persoām;4)starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātas tiesiskās attiecības;5)personai, kas jau atrodas laulībā.
Pirms laulāšanas notiek izsludināšana tas ir fakts, kas pirms laulības noslēgšanas rada personas, kuras vēlas iestāties laulībā noteiktu tiesisko stāvokļi. Izsludināšana baznīcā ir uzsaukšana, ir obligāta pirms laulības fāze ko uz likuma pamata neatkarīgi no nākošo laulājamo līgavas vai līgavaiņa velēšanas izpilda tie kas veic laulības reģistrāciju.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1213097
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register