1. Saderināšanās jēdziens un noslēgšana.
Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Saderināšanās mērķis ir pāriet svešu cilvēku attiecībām uz kopējām laulāto attiecībām. Saderināšanās attiecības ir vairāk faktiskas, sociālas, nevis tiesiskas. Ar saderināšanos vēl neveidojas kopēja saimniecība, kopēja dzīves vieta, nenotiek pārmaiņas saderināto īpašuma attiecībās, kā tas ir laulātajiem. No tā visa izriet, ka saderināšanās ir laulību iesākums, taču obligāti tā nepieciešama nav. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā. Šim līgumam atšķirībā no citiem nav noteikta sevišķa forma. Un tas nozīmē, ka saderināšanās ir neformāls un var būt noslēgta tieši, un arī klusējot: piemēram, dāvinot gredzenu. Saderināšanās parasti beidzas ar laulībām. Taču ir iespējami arī citi gadījumi. Tā var tikt pārtraukta viena vai otra saderinātā vainas dēļ, vai pēc abu vienošanās, kā arī saderinātā nāvi, vai pašnāvību. Saderināšanās izbeidzas automātiski, ja viens no saderinātiem ir noslēdzis laulību ar kādu citu.
2. Saderināšanās atcelšanas tiesiskās sekas.
Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā. Šim līgumam atšķirībā no citiem nav noteikta sevišķa forma. Un tas nozīmē, ka saderināšanās ir neformāls un var būt noslēgta tieši, un arī klusējot: piemēram, dāvinot gredzenu. Saderināšanās parasti beidzas ar laulībām. Taču ir iespējami arī citi gadījumi. Tā var tikt pārtraukta viena vai otra saderinātā vainas dēļ, vai pēc abu vienošanās, kā arī saderinātā nāvi, vai pašnāvību. Saderināšanās izbeidzas automātiski, ja viens no saderinātiem ir noslēdzis laulību ar kādu citu. Ar šo darbību otrs saderinātais skaidri izrāda savu negribu laulāties. Saderināšanās, kaut arī tā nedod tiesības prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu, tomēr rada noteiktas saistības saderināšanās dalībnieku un trešo personu starpā. Viena no šīm saistībām ir dāvinājuma atgriešana, kas noteikts CL 27. pantā. Dāvanas nevar atprasīt, ja: 1) saderinātais dāvinātājs miris, 2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla, 3) dāvinātāja uzvešanās ir bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties. Saderinātais var no laulības noslēgšanas atkāpties un var to darīt bez iemesla. Pēdējā gadījumā viņam jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies cerībā uz nākamo laulību.
3. Laulības noslēgšanas noteikumi.
Personas, kas vēlas doties laulībā iesniedz par to pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai pēc vienas vai otras šīs personas dzīvesvietas vai vecāku dzīvesvietas. Lai varētu iesniegt šo pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā, jāuzrāda pase, vai cits personu apliecinošs dokuments ar iedzīvotāju reģistra personas kodu. Pieteikumam jābūt noteiktas formas un tam jābūt kopīgi parakstītam. Pieteikumā jāapliecina, ka nav šķēršļu laulības noslēgšanai. Šķēršļi laulības noslēgšanai: 1) nepilngadība; izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu;2) rīcības nespēja; 3) radniecība taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām; 4) aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto; aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo; 5) aizliegta laulība personai, kas jau atrodas laulībā. Līdz ar pieteikumu jāiesniedz: 1) dzimšanas apliecības; 2) vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauja, ja viena no personām, kas stājas laulībā, nav pilngadīga; 3) personām, kas agrāk bijušas laulībā, - bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no tiesas sprieduma par laulības šķiršanu; 4) valsts vai pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par veselības stāvokli.
…
