Vēl viena no komunikācijas barjerām uzņēmumos un organizācijās ir vecums. Piemēram, ja celtniecības uzņēmums pēc 20 gadu pastāvēšanas piedzīvo krasas pārmaiņas un pie vadības nāk jauni cilvēki, tad darbinieki jau ar daudzu gadu pieredzi, strādājot šajā uzņēmumā, kurā darbinieku drošība nebija labi nodrošināta, neredzēs iemeslu savu darba kārtību izmainīt, sakot: “Ja jau 20 gadus varēju tā darīt un nekas slikts nav noticis, tad tā arī turpināšu!” Un šādiem cilvēkiem gados ir ļoti grūti kaut ko iestāstīt, ja to dara gados jauns cilvēks. Pretēji vecums kā komunikācijas barjera izpaužas ikdienas situācijās, kad vecāka gadugājuma cilvēkiem ir daudz plašākas zināšanas par atšķirīgām tēmām, kā jauniešiem, kad jaunās tehnoloģijas ir viņu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tieši pārmaiņās visvairāk “izpeld laukā” jeb parādās lielākās komunikācijas barjeras uzņēmumā, kuras ir pastāvējušas vai ir radušās pārmaiņu posmā.
Komunikācijas barjeras var būt dažādas , sākot ar dažādām valodām, kurās cilvēki runā, beidzot ar ķermeņa valodu, kas “noslēdz vai atbrīvo” savstarpējo komunikāciju. Tā var būt arī kultūras barjera, kas rada jaunas barjeras komunikācijā, piemēram, austrumu kultūras pārstāvjiem satiekoties ar cilvēku, kurš praktizē rietumu kultūras paražas. Kā komunikācijas barjeras var būt arī apkārtējie trokšņi, kas novērš uzmanību vai informāciju padara nedzirdamu. Emocijas, īpaši negatīvās, ietekmē komunikāciju ļoti būtiski, jo ja cilvēks ir noslēgt un neapmierināts, viņš nevēlēsies ar citiem plaši apspriesties un centīsies komunikāciju ātrāk beigt. Mūsdienās komunikācija bieži norit virtuālajā vidē, kad tiek sūtīti e-pasti, kur var rasties jauna barjera – drukas kļūdas, nepareizi izvēlēta valoda un stils, gramatikas stils un pareizrakstība var būtiski ietekmēt komunikāciju virtuālajā vidē.
…
