Komunikācija organizācijā

Saskarsme ir uzskatāma par cilvēces garīgās dzīves galveno esības formu un vienu no senākajām un sarežģītākajām katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļām. Tiek nodalīti galvenie strukturālie saskarsmes aspekti:
• Komunikatīvais (saskarsme kā informācijas apmaiņa);
• Interaktīvais (saskarsme kā mijiedarbība);
• Preceptīvais (saskarsme kā savstarpēja uztvere).
Informāciju saziņas procesā iespējams nodot kā tiešas saskarsmes ceļā, tā arī ar tehnisko līdzekļu palīdzību, izmantojot dažādas saziņas formas. Saziņa uzskatāma par saskarsmes galveno pamatveidu. Saziņas procesā tiek izvirzītas „subjekta ↔ subjekta” attiecības, kuras apzīmē kā interaktīvo saskarsmi ar saviem specifiskiem uzdevumiem un funkcijām. Ar informatīvā procesa starpniecību cilvēki apgūst un pārņem iepriekšējo paaudžu sabiedriski vēsturisko pieredzi, to praksē īsteno un apmierina savas psihiskās vajadzības pēc zināšanām, pēc iepriekš apgūtās „pasaules ainas” patiesuma apstiprināšanas un pēc atbalsta, risinot strīdīgus jautājumus. Prasme sazināties ietver spēju sniegt informāciju un vienlaikus iegūt no partnera, klausoties, vērojot viņa reakciju un uzdod jautājumus.1
Organizācijas kultūra - atmosfēra, vaidošā pārliecība, vērtības, normas un vadīšanas stils, kāds izveidojies darbavietā, nostiprinot iekšējo integrāciju un pielāgojoties ārējās vides apstākļiem. Kultūru ietekmē šādi faktori: 2
• tas, ko vadītājs redz vai neredz;
• tas, kam seko līdzi darbinieki;
• vadības rīcība kritiskos notikumos;
• vadības personiskais piemērs;
• tas, ko atalgo un virza;
• darbinieku izvēle.

…