Mainoties valsts sabiedriski politiskai un ekonomiskai situācijai, reizē ar demokrātijas procesiem Latvijā pakāpeniski mainās arī skolas pedagoģiskā procesa organizācija un vadība. Pārmaiņas, kas skars nākotni, liks mums izprast apkārtējos cilvēkus un pasauli kopumā, rast savstarpējo saskaņu un sadarbību. Šī problēma ir aktuāla gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs. UNESCO starptautiskā 21. gadsimta izglītības komisija par galveno izglītības mērķi uzskata attīstīt prasmi sadzīvot, veidot sapratni par apkārtējiem cilvēkiem, viņu vēsturi, tradīcijām un garīgo mantojumu un sekmēt sadarbības, kritiskās domāšanas un konfliktu risināšanas prasmes.
Pakāpeniski mainās arī skolas pedagoģiskā procesa organizācija un vadība .Kopš1990. gada spēcīgāk izpaužas valsts politiskās un ekonomiskās sistēmas ietekme uz izglītību liek risināti izglītības likumdošanas, filozofijas, struktūras un citi jautājumi, kuru uzdevums –nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kas vērsta uz radošai personības veidošanu Notiek pāreja uz izglītības humānu paradigmu, kuras centrā ir cilvēks, viņa audzināšana kā pašattīstības rezultāts Paradigmas maiņa ietekmē savstarpējās attiecības starp skolotājiem un skolēniem, starp audzēkņiem un pedagogiem savstarpēji kā arī starp skolotāju saimi un skolas vadību. Skola no vietas , kur māca un audzina, kļūst par iestādi, kur visi mācās (skolēni, skolotāji skolas vadība) kā gūt arvien labākas sekmes kopīgi veicamajā darbā -personības veidošanā. Mācīšana vairs nav tikai skolotāja vienpersonisks darbs tā noliek kopā ar skolēnu, savukārt mācīšanās ir ne tikai skolēnu, bet vienlaikus arī skolotāja uzdevums. Aktuāla kļuvusi sadarbība visos līmeņos skolotājs — skolotājs, skolotājs — vecāki, skolēni savā starpā. Visa skolas saime uzlūkojama kā liela komanda, kurā ir atsevišķas mazākas grupas kuras atrodas mijiedarbība, ar kopīgu mērķu un interešu apziņu.…