1. Konkurences būtība un nozīme tirgus ekonomikā
ES tiesību aktos konkurencei nav skaidras definīcijas. ES veicina konkurenci, izņemot dažas jomas (piem. lauksaimniecība). Konkurence – pastāvoša sāncensība starp 2 vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētā tirgus segmentā. Gan esošā, gan nākotnes situācijā. Tā sākās ASV, ES parādījās pēc 2.pasaules kara. Sankcijas – finansiālas, bet ASV pat cietumsods. Konkurences tiesības ir īpatnējas, to ietekmē ciešā ekonomiskā līdzāspastāvēšana un politika. Katrs gadījums ir atsevišķs, tāpēc ir iespējas dažādām manipulācijām, politiskām spēlītēm. Konkurences tiesību pārkāpumos visi ir ieinteresēti pārkāpumā, izņemot patērētājus un sabiedrību. Konkurences tiesību pārkāpumus ir ļoti grūti TIEŠI pierādīt, konstatēt. Konkurence dod zemākas cenas, kvalitāti, nozares attīstību, sabiedrības dzīves līmeņa bagātināšanu. Konkurencē katrs cenšas iegūt lielāku tirgus daļu, bet tiesības to ierobežo. Jo mazāk tirgus dalībnieku, jo lielākas iespējas tiem vienoties. Konkurence veicina idejas. Kāpēc uzņēmums grib iegūt tirgus varu? Cenas, peļņa jau ir sekas tam. Grib tirgus varu, lai mazinātu pārējo ietekmi. Tās ir bailes. Tirgus noteikumus nosaka publiskā vara untā tam būtu arī jāpaliek. Valsts nedrīkst ierobežot konkurenci. Publiskajai varai ir ļoti liela loma tirgus procesos. Valsts nedrīkst veicināt PAŠREIZĒJO tirgus situāciju. Tomēr dažreiz konkurence ir jāpiebremzē, piemēram, subsidējot, dodot atlaides, lai pakalpojumi, kas ļoti vajadzīgi sabiedrībai būtu lētāki un visur pieejami.
2. Konkurences pamati Eiropas Kopienas kopējā tirgū
EK Dibināšanas Līguma 6.sadaļas 1.nodaļas 81-89.panti regulē konkurences tiesību pamatus („Konkurences noteikumi”): 1) Kopēja, vienota tirgus pastāvēšana ar vienlīdzīgām iespējām visiem; 2) Patērētājiem radīt priekšrocības un izvēles iespējas no kopīgā tirgus; 3) Jānodrošina vienādas iespējas visiem un visur; 4) Jāveicina valstu iespējas atbalstīt zināmas ekonomiskās sfēras, kas saskan ar kopējā tirgus interesēm. Līguma attiecīgie panti regulē: 1) Aizliegtās vienošanās un saskaņotās darbības (81.p); 2) Dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums (82.p); 3) Apvienošanās regulējums; 4) Publiskie uzņēmumi (86.p); 5) Valsts atbalsta aizliegums (87-89.p). Konkurences tiesības neregulē – 1) Konkurences regulējumu 1 valsts ietvaros. Bet, ja lokālā uzņēmuma rīcība ietekmē arī citas valstis, tad piemēro EK konkurences tiesību normas; 2) Eksteritoriāls raksturs ir, ja pārkāpuma sekas ir vērojamas visā tirgū, bet to veicis 3 valstu uzņēmums – te atkal piemēro EK konkurences tiesību normas. Jāsaka, ka konkurences tiesību pārkāpums ir ne tikai sekas, bet pat iecere kropļot kopējo tirgu. EK konkurences tiesību uzraudzību veic – līdz 2004.gada 1.maijam – ES 4.ģenerālirekcija, tagad daļu funkciju veic pašas dalībvalstis, daļu ES institūcijas. Konkurences tiesību pārkāpumus izskata 1.instances tiesa un EK tiesa.
EIROPAS SAVIENĪBAS KONKURENCES POLITIKA
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu nozīmīgākais šīs politikas uzdevums ir nodrošināt “augstu konkurences līmeni”. Konkurences līmeņa palielināšanas pamatmērķis ir risināt dažādas strukturālās attīstības un nodarbinātības problēmas, kas vērojamas visā ES. Kā nozīmīgs ES konkurences politikas mērķis jāmin iekšējā tirgus aizsardzību pret starptautisko konkurenci. ES konkurences politiku var iedalīt divās daļās, no kurām pirmā regulē konkurences normas:
kas piemērojamas uzņēmumiem, …
