Latvijas un ārvalstu konstitūcija

3. UZDEVUMS
TURCIJAS REPUBLIKAS KONSTITŪCIJAS ANALĪZE
Turcijas Republikas konstitūcija tika pieņemta 1982. gadā un tā nosaka Turcijas valsts iekārtu un darbības pamatus, kā arī pienākumus pilsoņu priekšā. Konstitūcijā arī ir noteiktas cilvēku pamata tiesības un pienākumi, kā arī noteikta Turcijas tautai piederošās valsts suverēnās varas deleģēšanas kārtība.
Pēc 1980. gada militārā apvērsuma tautas nobalsošanā 1982. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija. Pēc tās pieņemšanas, valsts iekārtā notikušas vairākas nozīmīgas pārmaiņas un konstitūcija pieredzējusi vairākus grozījumus. Šī konstitūcija ir ceturtā, kāda bijusi Turcijai. Pirmā konstitūcija tika pieņemta 1921. gadā, otrā — 1924. un trešā — 1961. gadā. Pēdējie grozījumi šajā konstitūcijā izdarīti 2004. gadā un pašlaik notiek jaunu grozījumu izskatīšana.
Turcijas konstitūcija un vairums lielāko partiju uzskati balstās uz šādiem principiem: kemalisms, laicisms un modernizācija. Svarīgākais principi ir pilsoņu vienlīdzība, aizliegta jebkāda diskriminācija dēļ personas "valodas, rases, ādas krāsas, dzimuma, politiskajiem uzskatiem, piekrišanu kādai filozofijai vai reliģijai. Ka arī brīvība paust uzskatus.
Konstitūcijā noteikts, ka Turcija ir sekulāra un demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai. Tauta savu suverēno varu deleģē vienpalātas parlamentam, Lielajai nacionālajai asamblejai.
…