Lietu tiesības ir civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietām.
Regulē attiecības starp lietas valdītāju un citām personām.
Lietu tiesībām ir absolūts raksturs- lietas valdītājam ir tikai tiesības, pārējām personām- tikai pienākumi.
Lietu tiesība ir spēkā attiecībā pret jebkuru personu.
L.T. Jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis pašām lirtām.
Lietu tiesības ir- tiesības no vienas puses un pienākumi no otras puses.
L.T. Objekts- pašas lietas, nav būtiski, ar kādām attiecībām, lieta iegūta. Jebkuras lietas, tomēr ne visas- tikai tās, kuras nav iznemtas no civiltiesiskās apgrozības. (izņem- publiskas lietošanas objektus, objektuis, kas aizskar sabiedrisko kārtību, drošību, publiskie ezeri, upes, valsts nozīmes infrastruktūras objekti- ielas, tuneļi, ceļu pārvadi, 1,2,3, kategorijas autoceļi, masu iznīcināšanas līdzekļi)
Lietu tiesības iedala:
VALDĪJUMA TIESĪBĀS- tās var piederēt īpašniekam gan arī neīpašniekam. (zaglis arī ir valdītājs)
ĪPAŠUMA TIESĪBAS- pats galvenais Lietu tiesību paveids un tas piešķir īpašniekam pilnu varu pār lietu.
LIETU TIESĪBAS UZ SVEŠU LIETU- tās nepiešķir pilnu varu, jo pati lieta pieder citam, piem., servitūts vai reālnasta.
ĶĪLAS TIESĪBAS- tās ir tiesības uz svešu lietu, bet ļoti īpatnējas jo piešķir neīpašniekam tiesības rīkoties ar šo lietu, pat to pārdot. (piemēram, lombardā, ja lietu neizpērk, lombarda īpašnieks ar to rīkojas- atsavina).
Visu apkopojot var izdalīt 2 Lietu tiesību grupas:
1.Lietu tiesības, kas pieder īpašniekam un
2.Lietu tiesības, kas pieder neīpašniekam.
1.20. VALDĪJUMA JĒDZIENS, PAZĪMES, VEIDI, VALDĪJUMA NODIBINĀŠANA, IZBEIGŠANĀS UN AIZSARDZĪBA.
VALDĪJUMA JĒDZIENS
Valdījums ir faktiska vara pār lietu (nav atkarīga no tiesiska vai netiesiska pamata) un pastāv no tā brīža, kad kāda ķermeniska lieta atrodas kādas personas rokā vai varā un šai personai ir griba rīkoties ar šo lietu līdzīgi īpašumam.
Valdījuma pr-mets- ķermeniskas un bezķermeniskas lietas. (tiesību valdījums- valdu pār kaut kādu tiesību- izlietoju to)
Valdījums ir nepieciešams priekšnoteikums gan īpašumatiesību iegūšanai, gan rokas ķīlas tiesību nodibināšanai, gan reāllīgumu noslēgšanai.
Valdījuma nosacījums attiecībā uz lietām ir ilgstošs, stabils stāvoklis.īslaicīga lietas atrašanās kādas personas varā netiek uzskatīta par valdījumu.
Valdīt var tikai tādu tiesību, ko var ilgstoši un atkārtoti izlietot.
Pwrsonai, kurai gan pieder faktiskā vara pār lietu, bet nav gribas paturēt šo lietu sev, ir nevis valdījums, bet gan turējums.
VALDĪJUMA PAZĪMES
1.faktiskā vara pār lietu
2.Valdītāja nodoms lietu paturēt kā savu,
Ja iztrūkst kaut viena no pazīmēm nevar runāt par valdījumu, bet ja nav 2. pazīmes tad tas ir tikai turējums.
VALDĪJUMA VEIDI.
Pēc OBJEKTĪVĀM pazīmēm valdījums iedalās: (kādā veidā iegūts)
TIESĪGĀ VALDĪJUMĀ – iegūts likumīgā ceļā
PRETTIESĪGĀ VALDĪJUMĀ- iegūts vardarbīgi vai slepenībā no tās personas, no kuras varētu sagaidīt iebildumus.
Viens un tas pats valdījums attiecībā pret vienu personu var izrādīties tiesīgs, bet pret citu nē. (zaglis ir tiesīgs valdītājs, tomēr zagļa valdījums nav tiesīgs).
Pēc SUBJEKTĪVĀM pzīmēm valdījums iedalās:
LABTICĪGĀ VALDĪJUMĀ un
ĻAUNTICĪGĀ VALDĪJUMĀ.
LABTICĪGS valdītājs ir tāds, kas ir pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību uz šo lietu kā viņam.
ĻAUNTICĪGS valdītājs ir tas, kas zina, ka viņam nav tiesību šo lietu valdīt vai, ka kādam citam šajā ziņā ir vairāk tiesību.
Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.
Ipašnieks ir tiesīgs un labticīgs valdītājs.
Lai kļūtu par valdītāju, ir jābūt spējai iegūt valdījuma tiesību.
…
