Publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas

Publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas (Neimanis 116.-117.lpp., Salīdz.adm.tiesības – 10.-15.lpp))

Publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas pastāv jau kopš tiesību dalījuma sākuma. Tās ir mēģinējums atrast kriterijus, ar kuru palīdzību kādu normatīvu priekšrakstu var atzīt par pieskaitāmu publ. vai privātajām tiesībām. Pastāv dažādas, bet galvenās ir trīs tiesību nošķiršanas teorijas:
1.Subordinācijas teorija (pakļautības teorija, augstākstāvošo-zemākstāvošo teorija) – tiesiskās attiecības tiek raksturotas izmantojot attiecību dalībnieku (tiesību subjektu) rangu (padotības) attiecības. Saskaņā ar šo teoriju tiesību norma pieskaitāma publiskajām tiesībām, ja tā nodibina starp pārvaldes iestādi un cilvēku pakļautības attiecības (visbiežāk, kad valsts iestāde vienpusīgi īsteno savus prasījumus ar administratīvās piespiešanas pasākumiem bez iepriekšējas griešanās tiesā. Šī teorija uzsver arī ka privāttiesībās valda dalībnieku līdztiesība. Tomēr praksē līdztiesība ir sastopama arī publiskajās tiesībās (publisko tiesību līgums starp pārvaldes iestādi un pilsoni; administratīvo tiesību līgums starp valsts tiesību subjektiem), bet pakļautības attiecības pastāv arī privātajās tiesībās (bērna pienākums klausīt vecākus, attiecība starp organizācijas vadītāju un darbinieku darba tiesībās). Teorija nav ideāla...…