Romas izveidošanās
No valsts tiesību viedokļa Romas valsti var dalīt 4 lielos periodos:
1.Romas valsts tapšanas periods – Ķēniņa laikmets
2.Republikas periods
3.Principiāta periods – impērijas ievirzes periods
4.Domināta periods – pilnīgi izveidotas impērijas periods.
ROMAS VALSTS TAPŠANA ~ 8.-.15.gs.p.m.ē.
Šis periods ir raksturīgs ar to, ka sāk veidoties Romas valsts, kuras pirmie iedzīvotāji bija kviriti – klejotāji, kur klejoja apkārt pārtikas meklēšanai. Tad tika nolemts, ka vajag apmesties uz dzīvi vienā vietā. Šos cilvēkus valdīja ķēniņš, kurš kviritus sadala kategorijās:
3 tribas
30 kūrijas
300 dzimtas
Valsts varas orgāni
Pirmais bija senāts vai vecajo padome, kura bija kā padomdevēj institūcija, kuras sastāvā bija 300 dzimtu pārstāvji.
Viens no ķēniņiem Serbijs Stūlijs veica reformu, kuras mērķis bija pēc iespējas vairāk iedzīvotājus iesaistīt karaspēkā, lai varētu sākt iekarot blakus teritorijas.
REPUBLIKAS PERIODS ~ 4.-1.gs.p.m.ē.
Šis periods raksturīgs ar to, ka straji paplašinājās Romas valsts . Straji attīstījās verdzībā, vergu statusā bija trūcīgie iedzīvotāji.
Valsts varas orgāni:
senāts
tautas sapulce – vecajo padome – komicijs
maģistrāti
Komicijs – padomdevēj orgāns:
izdeva likumus;
vēlēja amatpersonas;
sprieda tiesu.
Komicija lēmumu sastāvēja no trīs daļām:
vispārējā daļa;
par ko ir likumi;
kas būs, ja nepildīs likumus.
Senāts iegūst lielu autoritātes nozīmi un kļūst par īstu valsts varas orgānu. Perioda beigās beidza pastāvēt tautas sapulce un senāts pārņēma tās funkcijas.
Maģistrāti – ķēniņa varas turpinātāji, katrs no maģistrātiem pārstāvēja konkrētu varas jomu (augstākais -> zemākais):
1.Konsuls – 2.gab. – viņi bija augtākās varas amatpersonas, kuriem bija militārā un politiskā vara
2.Prētors – 1.gab. – galvenais uzdevums bija spriest tiesu;
3.Cenzori – 2.gab. – galvenais uzdevums bija pārzināt iedzīvotāju privāto dzīvi un viņu morālo izturēšanos, „tikumu sargātāji”.
4.Edili – 4.gab. – kārtības uzturēšana Romas valstī. Pārzināja pārtikas piegādi, kuģu iziešana, pienākšanu u.c.…
