1. Senie romieši pazina:
a) mantošanu uz testamenta un uz likuma pamata;
b) mantošanu uz līguma, testamenta un likuma pamata;
c) mantošanu uz likuma pamata.
2. S.Romā pastāvēja sekojošā mantošanas kārtība:
a) priekšroka likumiskajai mantošanai, ja likumisko mantinieku nebija, iestājās mantošana pēc testamenta;
b) priekšroka testamentārajai mantošanai, ja testamenta nebija, iestājas mantošana pēc likuma;
c) priekšroka līgumiskajai mantošanai, ja līguma nebija, iestājas mantošana pēc testamenta.
3. Mantošanas tiesību attīstības gaitā izveidojās sekojošās likumisko mantinieku sistēmas:
a) jauktā kognātisko un agnātisko radinieku mantošana, kā arī kognātu mantošana;
b) senā agnātisko radinieku mantošana un kognātu mantošana;
c) senā agnātisko radinieku mantošana, jauktā kognātisko un agnātisko radinieku mantošana, kognātu mantošana;
4. Kognātu mantošanas sistēma ietvēra:
a) 4 mantinieku grupas pēc mantošanas prioritātes: 1 gr. lejupējie (bērni, mazbērni), 2 gr. augšupējie, ja nebija lejupējo (vecāki, vecvecāki, īstie brāļi, masas), 3.gr. pusbrāļi, pusmasas, ja nebija 1. un 2.gr., 4.gr. tālākie asinsradinieki pēc pakāpju tuvuma līdz neierobežotam tālumam;
b) 2 mantinieku grupas pēc mantošanas prioritātes – 1.gr. lejupējie, 2.gr. tālākie asinsradinieki pēc pakāpju tuvuma līdz neierobežotam tālumam, ja nebija 1.gr.;
c) 3 mantinieku grupas pēc mantošanas prioritātes – 1.gr. lejupējie, 2.gr. augšupējie (vecāki, īstie un pusbrāļi un masas), 3.gr. tālākie asinsradinieki pēc pakāpju tuvuma līdz neierobežotam tālumam.…
