1.Tiesisks darījums, būtība, sastāvdaļas. Tas ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai, izbeigšanai. Ne katra darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu ir atzīstama par tiesisku. Var būt arī prettiesiski darījumi – spēkā neesoši darījumi. No tiesiskuma viedokļa pazīstami arī apstrīdami darījumi. No definējuma „darbība” – saprot plašākā nozīmē. Tiesisko rezultātu rada arī bezdarbība un klusuciešana. Izšķirošā nozīme tomēr ir dalībnieku gribai. Jebkurš darījums rada izmaiņas tā dalībnieku tiesībās vai pienākumos. Darījums ar kuru nodibināta saistība var izbeigties ar tā izpildījumu vai uz cita pamata. Darījumi var būt vienpusēji, daudzpusēji, divpusēji. 1pusēji – kad pietiek ar 1 subjekta gribas izpaudumu. 2pusēji vai daudzpusēji – līgumi. Ja līg. 1 pusei ir tikai ties., bet otrai – pienākumi, līgums ir 1pusējs. Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteiksme, sastāvdaļa un forma. Vērtējot darījumu jānoskaidro, vai tā dalībnieki bija tiesīgi slēgt darījumu. Tiesiska darījuma priekšmets ir visu darījumu būtiska sastāvdaļa. Tā var būt tiklab darbība, kā arī atturēšanās no tās. SAST> darījums, kā gribas izpaudums satura ziņā sastāv no noteikumiem, šos noteik. CL sauc par darījuma sastāvdaļu. Tās iedalās 3 grupās: būtiskās (tās sastāvdaļas, kurās izpaužas darījuma veids un raksturīgie, jēdzienam atbilstošie pamatnoteik. Šīs sastāvdaļas ir tas minimums, kas vajadzīga, lai darījumu varētu uzskatīt par notikušu), dabiskās, nejaušās (tās parādās papildus, vēl kādu puses interesējošu jautājumu noregulēšanai. Nosacījumi, termiņi un uzlikumi nav vienīgie kā nejaušas sastāvdaļas, ir arī cita satura blakus noteikumi).
2.Tiesiska darījuma forma. Darījumu var noslēgt notariālā vai Pagasttiesu likumos paredzētā kārtībā, vai privātā kārtībā. Darījums var būt rakstisks vai mutisks. Darījumu var slēgt liecinieku klātbūtnē vai bez tiem. To var darīt un var nedarīt atklātībai zināmu. Rakstiska darījuma formu likums prasa: *kā zināmu darījumu būtisku sastāvdaļu; *taisot darījumu notariāli, pagasttiesā; *kad tas jāieraksta zemes grāmatā; *kā nosacījums prasības tiesībai uz darījuma pamata. Ja likums neprasa rakstisku darījuma formu, dalībnieki paši par to var vienoties. …
