Saistību tiesības – merkantīlas tiesības: objektīvas (normas, likumi – tas, kas regul, kā jauzvēdās) un subjektīvas (tas, ko puses pašas detalizējuši: noteikumi).
Saistība ir tāda tiesiska attiecība, kurā vienai personai (parādniekam) ir jāizdara par labu otrai (kreditoram) zināma darbība, kam ir mantiska vērtība, bet otrai ir tiesība prasīt izpildījumu. Civiltiesiskās saistības attiecas uz privāto sfēru.
Jēdziena „saistību tiesības” trīs nozīmes:
1) personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības, kas uz darījuma vai cita pamata pieder konkrētām fiz. vai jur. pers. un kam atbilst citu konkrētu pers. pienākumi (saistības kā subjektīvās tiesības);
2) normu kopumu par saistību tiesiskajām attiecībām, kas regulē iepriekš norādītās saistību tiesiskās attiecības (objektīvās tiesības ir likumu un citu priekšrakstu veidā valstī objektīvi pastāvošās tiesības). Saistību tiesības objektīvā nozīmē ir tā civiltiesību daļa, kas regulē mantisko attiecību dinamiku;
3) tiesību zinātnes apakšnozari, kas pēta saistību attiecības – risina sekojošus uzdevumus: fundamentālie – uz tiesību sistēmas, principu, pamatkonstrukciju noskaidrošanu un attīstīšanu vērsti pētījumi, likumi piemērošanas prakses, tiesību īstenošanas un aizsardzības efektivitātes pētījumi un likumu pilnveidošanas un ārvalstu pozitīvās pieredzes pārņemšanas iespēju izpēte un priekšlikumu izstrāde konkrētu problēmu sekmīgākai risināšanai.
Saistības dalibnieki: kreditors un parādnieks (debitors).
Kreditors ir persona, kurai ir tiesības prasīt saistības izpildījumu.
Parādnieks (debitors) ir persona, kam saistības pienākumus jāpilda.
Saistību tiesību avoti – saistību attiecības Latvijā regulē:
Latvijas Republikas Satversme
Eiropas Savienības regulas un citi tiešās piemērojamības akti (galvēnokārt ir orientētas uz pārrobežu attiecībām)
starptautiskās konvencijas (UNIDROIT Konvencija, ANO (Vīnes) Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem)
Civillikums (pieņemts 1937.g. 28. janv. – darbība atjaunota 1992./1993.g;. valdošais ir mantisko attiecību dalībnieku autonomijas princips)
citi Latvijas Republikas likumi (MK noteikumi un zemāka ranga norm. akti: Darba likums, Pateretāju tiesību aizsardzības likums, Apdrošināšanas likums, Maksātnespēju likums, Notariāta likums, Zemesgrāmatu likums, Dzelzceļa pārvadājumu likums, Jūras kodeks, Autopārvadājumu likums u.c.)
Komerclikums
tiesību palīgavoti (principi, judikatūra, doktrīna paražas)
Civiltiesību unifikācijas projekti: Eiropas līgumu tiesību principi; Eiropas līgumu kodeks.
Saistību rašanas pamati (CL 1402. p):
1) tiesiski darījumi (saistība rodas uz darījuma pamata jeb darījums ir viens no saistību rašanas pamatiem)
2) neatļauta darbība (delikts, ārpuslīgumiskais pārkāpums)
3) likums, kas konkrētos apstākļos automātiski rada saistību (labi ilustrē noteikumi par likumiskajiem procentiem: nav vajadzīgi nekādā īpaša vienošanās, lai sveša kapitāla lietošanu rastos pienākums maksāt procentus)
+
Saistības rodas arī no nepamatotas iedzīvošanās u.c. pamatiem
Saistību vaidi: līgumi, delikti, kvazidelikti.
2. temats: Līgums
Līguma jēdziens – līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Ar līgumu palīdzību personas uz savstarpējas vienošanās pamata atrisina visdažādākos preču apmaiņas jautājumus: gan rīcību ar lietām (pirkuma, dāvinājuma, īres līgums), gan sniedz un saņem dažādus pakalpojumus (glabājums, patapinājums) vai radba rezultātus (darba, uzņēmuma, pārvadājuma līgums), gan organizē savu lietu pārziņu un kārtošanu (pilnvarojuma, komisijas līgums), gan organizē saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai (sabiedrības līgums).
…
