Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
6,49
You save:
0,97 (15%)
Discounted price*:
5,52
Purchase
Add to Wish List
ID number:506743
Evaluation:
Published: 21.08.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1.)Klasiskā vācu filozofija par publiskām tiesībām (Kants, Hēgelis, Fihte).
Vācu klasiskās filozofijas rezumējums izpaužas Hēgeļa mācībā. Hēgelis padarīja populāru valsts un sabiedrības pretnostatījumu, tajā pašā laikā noteikdams to savstarpējās attiecības. Sabiedrībā viņš saskatīja individuālo vajadzību un interešu sistēmu, kas saistīta ar tiesisko kārtību. Personas tiesību un īpašuma, ģimenes un sabiedrības jomā Hēgelis valsti atzīst par ārēju nepieciešamību, taču īstā valsts esot objektīvs gars, morāla ideja, tās mērķis esot vispārējās intereses kā tādas. Valsts īsteno brīvību ne subjektīvu iegribu vadīta, bet savas dievišķās dabas dēļ, valsts ir cilvēces augstākais mērķis. Hēgeļa filozofijā dominē vispārīguma ideja, kur atsevišķam indivīdam ir sekundāra loma. Tautas vairākum ir bezformīga masa, līdz ar to , katram nevar dot iespēju piedalīties valsts dzīvē.
Eiropas filozofijas vēsturē Hēgelis ievērojams ar to, ka ievieš vēsturiskuma principu – lietas un parādības ir jāskata to attīstībā, izmaiņās, kopsakarībās. Katra patiesība atbilst savam laikam. Hēgelis nepiekrīt vispārējai dabisko tiesību doktrīnai un norāda, ka katrai tautai savā laika posmā ir nepieciešamas dažādas tiesības. Tas nozīmē, ka ne vienmēr cilvēka saprātīgais prāts darbojas saskaņā ar sabiedrības interesēm. Līdz ar to valsts ir vispārīgu likumu darbības rezultāts.
Valsts nepastāv lai garantētu indivīdam brīvību un tiesības, tā pārstāv indivīdu intereses, taču Hēgelis uzsver, ka saprātīguma un individuālās brīvības likumam valstī ir jāapvienojas, lai indivīda mērķi pēc iespējas sakristu ar vispārējiem mērķiem. Hēgelis noliedz sabiedriskā līguma ideju, uzsvērdams, ka valsts rodas mūžigās attīstības rezultātā, valsts iekārta ir gadsimtu attīstības produkts.
Klasiskā vācu filozofja nav iedomājama bez I.Kanta. Lai gan Hēgelis daudz kritizē Kantu, taču viņa filozofiskie uzskati nebūtu bijuši iespējami bez Kanta. Abus saista piederība vienam laikmetam un kultūrai, taču savos uzskatos ir atšķirīgi. Visam pamatā Kants izvirza tēzi, ka cilvēkam ir jāpieder pie kādas valsts - viņa ideāls ir republikāniska iekārta, kas tiek dibināta saskaņā ar cilvēku brīvības principu, vienotu, kopīgu likumdošanu un ievērojot visu cilvēku vienlīdzību. Republikānisku valsts iekārtu Kants uzskata par pamatu mūžīgam mieram starp valstīm.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Tiesību filosofija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/506743

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register