1.Tiesību filosofijas vēsturiskās veidošanās process.
TF jēdziena rašanās krustēvs ir vācu profesors Gustavs Hugo (18.gs.) – filos. disciplīnu, līdz tam bija mācība par dabiskajām ties.- Hugo Grocijs - pamatlicējs. F. figurēja termins ētika nevis ties.- Platons, Aristotelis – Nikomana ētika.
Attīs.: 1.)Antīkajā pasaulē par F. runāja saistībā ar ētiku. 16.gs. TF pastāv ētikas un politikas ietvaros; - populārākie: Aristotelis, Cicerons, Sv. Akvīnes Toms; 2.)17.gs. TF mācība par dabiskajām tiesībām-H. Grocijs; 3)no 19.gs. TF. Gustavs Hugo 18.gs. beigās - vārdu salikumu “TF”, apskatot pozitīvās ties. 19.gs.b. TF iestājas krīze. 20.gs. F. atgūst savu nozīmi. 1.periodā no sen. laikiem - 19.gs. vid. TF ir mēģinājusi aizstāvēt cilvēku pret despotiju (varu). 2. 19.gs vid.- 20 –30 gadiem TF pastāv, bet kļuva par tiesību teorijas sastāvdaļu. Nenodarbojās ar cilvēku, bet ar tiesībām. 3. 20.gs. katrai sabied. jācīnās pašai par savām ties., tas vairs nav globālā līmenī. Cilvēks jāaizstāv pats no sevis.
2.TF pamatproblēmas.
TF trīs probl. pamatbloki: 1) ontoloģijai - mācība par esamību (tiesību disciplīna, kas skaidro, kas no kā rodas, kas ir kā pamatā); 2) tiesību gnoseoloģija - mācība par izziņu (metodoloģijas, loģikas jautāj., priekšstatu saistība savā starpā); 3) tiesību antropoloģija (tiesību saistība ar cilvēku, ar cilvēka esamību, u.t.t.).
1.stadija: 18.gs.b., 19.gs.vid.TF mēģināja aizstāvēt cilvēku pret valsti, varu.
2.stadija: 19.gs.vid.20.gs. 30, 40 gadu vid. notiek TF cīņa ar varu. 19.gs.vid.- 20.gs.vid. jautru ilūziju laiks – katrs dara ko grib; naivā brīvība. TF pilda tehnisku funkciju – vairāk nodarbojas ar tiesību teoriju. 3.stadija: 20.gs.vid.I pas.karš. Atļautā brīvība rada bīstamas sekas, izpaužas kā totalitārisms, kas izraisa karus. Bet 20.gs. II pusē un 21.gs. TF atdzimšana – jāsargā cilvēks no cilvēka.…
