Tiesību teorija ir loģiski organizētā zināšanu sistēma par tiesību rašanos, attīstību un funkcionēšanas principiem.
Tiesību zinātne ir vispārēja metodoloģiskā rakstura zinātne un tās atziņas ir jurisprudences attīstības metodoloģiskais pamats
Mērķis (kā mācību priekšmeta):
Sniegt zināšanas tiesību teoretiskajas un metodoloģiskajās.
Uzdevumi:
1. sniegt zināšanas par tiesību pamatjēdzieniem un kategorijām
2. veidot juridiskās domāšanas pareizas iemaņas
3. iemācīt zin.valodā definēt juridiskos pamatjēdzienus
4. nostiprināt tiesisko apziņu un celt juridisko kultūru
Tiesību jēdziens un izpratne.
Tiesību doktrīnas
Galvenie faktori, kas rada tiesību nepieciešamību ir indivīds un sabiedrība, viņu savstarpējās attiecības un to noregulējums.
Tiesības izpaužas visdažādakās cilvēku intereses un attiecības. Tiesībām ir dažādas izpausmes formas, kas ir atkarīgas no sabiedrības, ekonomikas, kultūras un tradīcijām.
Kas tiek saprasts ar vārdu „tiesības”?
1. visbiežāk saistīts ar tiesību izpratni subjektīvā nozīmē – kā tiesības, kas pieder konkrētam individam. Piem., tiesības uz atpūtu, uz izglītību;
2. tiesību profesionālā izpratne, ko parasti pielieto juristi – tiesību normu piemērotāji. Ta balstās uz tiesību normas satura izpratni. Viņi uztver tiesības kā valsts noteikto uzvedības normu kopumu;
3. tiesību doktrinalā jeb zinatniskā izpratne – tā balstās uz tiesību integratīvo definīciju. Tiesības ir sabiedrībā atzīto un oficiāli taisnīguma un brīvības normatīvu aktu kopums, kas regulē personu brīvo gribu saskaņošanu viņu savstarpējās attiecībās.
Mūsdienās nav vienlīdzīgas tiesību izpratnes, bet pastāv dažādas tiesību teorijas ar ļoti daudzveidīgiem uskatiem, jo tiesību izpratne cilvekos ir veidojusies daudzu gadsimtu garumā. Tāpēc arī dažādu valstu tiesību sistēmas ir tik atšķirīgas, jo vesturiskie, sociālekonomiskie, politiskie apstākļi, personu dzīvesveids, valdošā filozofija, reliģija, valsts iekārta un pārvaldes režīms.
Doktrīna
Doktrīna ir teorija, kas ir ieguvusi praktisko pielietojumu dzīvē, iespaidojusi aktīvo realitāti, nosaka tiesību izpratni.
Tiesību teorijas:
1. dabiskā tiesību teorija
2. vēsturiskā tiesību teorija
3. juridiskais pozitivisms
4. socioloģiskā tiesību teorija
5. psihologiskā tiesību teorija
Dabiskās tiesību teorijas pamata ir šādas idejas:
1. valsts tiesiskai dzīvei jāatbilst dabisko tiesību prasībām, kas izriet no cilvēka un pilsoņa dabas. Šajā sakarā valstī spēkā esošā likumdošana aicināta nostiprināt un nodrošinat cilvēku tiesības un brīvības;
2. dabiskās tiesības izaug no cilvēku sapratīgas dabas, no viņa gribas, brīvības. Tās pieder indivīdam jau no dzimšanas un jārespektē visiem
Mūsdienās ANO, ES, NATO pieprasa, lai dalībvalstu likumdošanā nebūtu pretrunas ar vispāratzītiem dabisko tiesību principiem. Daudzu valstu konstitūcijās un normatīvajos aktos ir ietverti dabisko tiesību principi: tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu u.c.
Dabisko tiesību doktrīnai pamatā ir šādas idejas:
1) sabiedrības politiskai un tiesiskai dzīvei jāatbilst dabisko tiesību prasībām, kas izriet no cilvēka un pilsoņa dabas, šajā sakarā vaistī spēkā esoša likumdošana aicināta nostiprināt un nodrošināt cilvēka tiesības un brīvības, ko nosaka pati cilvēka daba; vispārcilvēciskās vērtības kā vispasaules kultūras sasniegums;
2) dabisko tiesību teorija balstās uz civilizācijas atzinumiem, kam ir prioritātes nozīme. Taisnīguma, vienlīdzības, cilvēka brīvības un saprāta dominante, u.c. vērtības, kas ir jāliek pamatā sabiedrības un valsts pastāvēšanai;
3) dabiskās tiesības izaug no cilvēka saprātīgas dabas, no viņa gribas brīvības, no civilizētā pastāvēšanas veida konkrētā ciivēku kopienā, tiesības un brīvības cilvēkam netiek dāvinātas, tās viņiem pieder no dzimšanas un jārespektē pašiem.
Vēsturiskā tiesību teorija
…
