-
Valsts eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
Evaluated!
Literatūra: Satversme, Saeimas kārtības rullis, J.Pleps, E.Pastars,I.Plakane „Konstitucionālās tiesības”, K. Dišlers „Ievads Latvijas valststiesību zinātnē”, pieraksti.
„Senāts un Satversme: vēlēšanu lieta” Jurista Vārds 19.12.2006 50; „Nozīmīgs spriedums par vēlēšanām” Jurista Vārds 19.12.2006 ; LR AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra SPRIEDUMS Lietā Nr. SA – 5/2006.; „Neitrāla “konsultācija” par proporcionālo vēlēšanu sistēmu. E.Meļķisis. Jurista vārds 25.04.1997. Nr.9(51); ST spriedums Lietā nr.2002–08–01 (5% lieta); nr.2002-18-01 (Stendzinieku lieta)
Vēlēšanu sistēmas jēdziens.
Vēlēšanu sistēma – veids, kādā notiek vēlēšanas, kāda ir sakarība starp nodoto balsu skaita pārvēršanu mandātos.
Nosaka pēc kāda principa tiek balsots – vai balso par vienu kandidātu, vai par sarakstu, kā tiek skaitītas balsis un noteikts, kurš kandidāts ir ievēlēts.
Vēlēšanu sistēmu veidi.
1.Plurālā sistēma – vissenākā sistēma, no katras teritoriālās vienības tika ievēlēts viens pārstāvis.
2.Mažoritārā vēlēšanu sistēma – pamatā ir vairākuma princips – ievēlēti ir tie kandidāti, kuri ieguvuši likumā iepriekš noteiktu balsu vairākumu (relatīvo, absolūto, kvalificēto). Tiek izmantota gan koleģiālo institūciju vēlēšanās, gan vienpersonas vēlēšanās, piem., prezidentu, mēru, gubernatoru. Apgabalā kandidē vairāki kandidāti, un uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk balsu. Mažoritārā vēlēšanu sistēma rada lielāku ticamību, ka varēs izvairīties no spēku šķelšanās parlamentā. Šī sistēma der valstīm, kur ir 2 stipras partijas. (Tiek zaudēts liels % balsu.)
3.Proporcionālā vēlēšanu sistēma (pastāv arī LR)
4.Jauktā vēlēšanu sistēma – apvieno abu iepriekšējo sistēmu labās un sliktās īpašības, piem., Vācijā. Puse mandātu uz Bundestāgu tiek dalīta vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Te tiek balsots par atsevišķiem kandidātiem. Otro daļu komplektē atbilstoši proporcionalitātes principam un dala federālo zemju mērogā. Katram vēlētājam pieder 2 balsis – vienu viņš atdod par izvēlēto apgabala kandidātu, otro par partijas sarakstu. Tas dod lielu izvēles brīvību un elastību.
***No cilvēktiesību viedokļa, vēlēšanu tiesības, t.i., tiesības vēlēt un tikt ievēlētam tiek uzskatītas par vissvarīgākajām politiskajām tiesībām. Vēlēšanu tiesības parasti tiek garantētas valsts pilsoņiem, kaut gan mūsdienās attīstītās valstis kļūst arvien liberālākas un atļauj arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties vēlēšanās. Svarīgi pieminēt, ka vēlēšanu tiesībām jābūt garantētām katram pilsonim bez diskriminācijas. Tajā paša laikā valsts var noteikt vēlēšanu tiesību ierobežojumus. Parasti valstis vēlēšanu tiesībām nosaka vecuma cenzu, tiek prasīts, lai kandidāti un vēlētāji būtu rīcībspējīgi. Kandidātiem var tikt izvirzītas arī papildus prasības, piemēram, par kandidātu nevar kļūt persona, kas iepriekš atzīta par vainīgu noteiktu noziegumu izdarīšanā, vai personai jānodzīvo valstī noteikts laiks pirms tā var kandidēt vēlēšanās. Jebkurā gadījumā, ja valsts ierobežo vēlēšanu tiesības, tas var notikt vienīgi uz likuma pamata, ierobežojumiem jābūt racionāli pamatotiem (lai aizsargātu tādas sabiedrības likumiskas intereses kā drošība, sabiedriskā kārtība, morāle), kā arī jāievēro samērīguma princips, t.i., ar ierobežojumu panāktajam labumam jābūt lielākam nekā indivīda tiesībām nodarītais zaudējums.
Interpretējot Satversmes 8. pantu vēsturiski, kā arī sistēmiski - kopsakarā ar Satversmes 6. un 116. pantu, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem -, arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlēšanu tiesības var ierobežot. Šiem ierobežojumiem jābūt: -)noteiktiem ar likumu; -)attaisnojamiem ar Satversmes 116. pantā paredzētu leģitīmu mērķi: citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība; -)samērīgiem (proporcionāliem) ar to mērķi.
Piemēram, Satversmes tiesa uzskata, ka 5% vēlēšanu barjeras noteikšanu attaisno nepieciešamība izveidot parlamentu, kas būtu spējīgs saskaņoti darboties, pildot tam Satversmē noteiktās funkcijas. Saeimā pārstāvēto politisko partiju skaitam jābūt tādam, lai valstī varētu izveidot strādātspējīgu un stabilu Ministru kabinetu, kurš baudītu Saeimas vairākuma uzticību. Satversmes tiesa uzskata, ka 5 % barjeras noteikšana ir attaisnojama ar tās mērķi: novērst Saeimas sadrumstalotību, nodrošināt tās darbotiesspēju, vienlaikus veicinot arī stabilas izpildvaras pastāvēšanu, demokrātiju un labklājību.
Šo secinājumu apliecina arī fakts, ka vēlēšanu barjera pastāv daudzās demokrātiskās valstīs, kur ir proporcionālā vai jauktā vēlēšanu sistēma, un daudzās valstīs šī barjera noteikta tāda pati kā Latvijā - 5 procenti no vēlētāju nodoto balsu kopskaita.
Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās iezīmes
*Ja ir luste var meklēt papildus, kā šī sistēma ir radusies, kad, kāpēc, kādi veidi, aprēķinu metodes(konta sistēma, senlaga)., attīstības tndences. Manos materiālos šādas info. Nav.
…
1. Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās iezīmes. Vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi Satversmē un to saturs. 2. Pilsonības jēdziens un tā saturs. Naturalizācijas kārtība Latvijā. 3. Satversmes tiesas (ST) kompetence. Subjekti, kas tiesīgi vērsties ST. 4. Saeimas funkcijas. Saeimas sesiju un sēžu sasaukšana. 5. Likumprojektu (LP) iesniegšana un izskatīšanas kārtība Saeimā. Īpatnības, izskatot LP steidzamības kārtībā. 6. Cilvēka personiskās un politiskās tiesības Satversmē. Vienlīdzīgums un diskriminācijas aizlieguma principa saturs. 7. Valsts prezidenta funkcijas. Valsts prezidenta loma likumdošanas procesā. 8. Ministru kabineta izveidošanas kārtība. Ministru kabineta sastāvs un funkcijas. 9. Satversmes (konstitūcijas) jēdziens. Konstitūcijas funkcijas un klasifikācija. Konstitucionāli tiesiskās attiecības. 10. Cilvēktiesību ierobežošanas iespējamība un pamatojums Satversmē. Satversmes tiesas prakse.
- Valsts eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
- Valsts eksāmenu atbildes civiltiesībās 2007
- Valsts pārvaldība
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Tiesību teorijas eksāmena jautājumi
Summaries, Notes for university25
-
Latvijas valsts un tiesību vēsture
Summaries, Notes for university2
-
Tiesības
Summaries, Notes for university18
-
Eiropas Savienības sociālās tiesības
Summaries, Notes for university6
-
Tiesības uz mājokļa realizāciju mūsu valstī
Summaries, Notes for university6