• Pastaigājoties mežā var uziet izgāztus atkritumus. Kā jūs vērtējat šādu cilvēku rīcību, kādas ir iespējamās sekas šādām izgāztuvēm. Kā cīnīties ar šādām izgāztuvēm?
Priekš manis šāda cilvēku rīcība ir nepieņemama. Pats es dzīvoju privātmājā, tapēc visus atkritumus sadedzinu, lai to siltinātu, taču, ja es dzīvotu pilsēta dzīvokļos, es labāk sviestu atkritumus savos vai vismaz citu māju konteineros, lai tos vismaz kāds savāktu. Šādas izgāztuves bojā ne tikai sēņotāju, ogotāju un citu cilvēku atpūtu mežā, bet galvenokārt apdraud pašus dzīvniekus un piesārņo dabu. Bieži šādās izgāztuvēs ir asi priekšmeti, tādi kā stikls, metāli, ap kuriem dzīvnieki var ne tikai sagriezties, bet arī inficēties. Plastikātu maisiņu, skārda bundžu pārstrādei dabai vajag vairākus desmitus, pat simtus gadus, bet cilvēks spēj to izdarīt pat dažu stundu laikā. Lai saglabātu tīrus mežus, pirmkārt, cilvēkiem pašiem vajadzētu saprast,ka nedrīkst sviest atkritumus kur vēlas, jo ne vienmēr kāds spēs šos cilvēkus noķert atkritumu izsviešanas brīdī. Otrā lieta, ko vajadzētu darīt, ir maksimāli pacelt sodu naudas par piesārņošanu, lai cilvēks padomātu 10 reizes pirms izsviestu veikala čeku mežā. Trešā lieta būtu palielināt mežziņu apgaitu daudzumu, lai palielinātu iespējamību noķert piesārņotājus nozieguma vietā.
• Vai šobrīd iekasētie nodokļi Latvijas valstī, saistībā ar vides saglabāšanu ir pietiekami vai nē? Pamatojiet !
Manuprāt, šobrīd iekasētie nodokļi Latvijas valstī, saistībā ar vides saglabāšanu ir par nepietiekami. 7 Ls par tonnu sadzīves atkritumu, 25 Ls par tonnu bīstamo atkritumu, 15 Ls par rūpniecības atkritumu apglabāšanu poligonos ir stipri par maz – šo maksu varētu palielināt vismaz 5 reizes, jo tas ne tikai palielinātu atkritumu pārstrādes daudzumu, bet gan liktu cilvēkiem domāt vai viņiem vajag visas dotajā brīdī nevajadzīgās lietas sviest ārā un vai tās vispār vajadzēja. 50 000 Ls par tonnu īpaši bīstamu vielu izgāšanu ūdeņos – godīgi sakot, es nespēju iedomāties tā cilvēka smadzeņu apjomu, kurš izgudroja šo skaitli. Šo ciparu vajadzētu palielināt vismaz 10 reizes, jo ūdens nav tā vieta, kur tur vari ieliet pāris tonnas nātrija benzonāta un vienkārši par to aizmirst. Šīs bīstamās vielas ietekmē ne tikai pāris cilvēkus, kas sadomāja padzert no šīs pašas ūdenstilpnes, bet gan veselu ekosistēmu vairāku desmitu, varbūt pat simtu kilometru rādiusā. Nav jēgas pieminēt pat autotransporta izplūdes gāzes, kurām noteikti vajadzētu pacelt maksu ,tādējadi samazinot mašīnu daudzumu un izplūdes gāzu daudzumu kopumā. Kopuma uzskatu, ka vides nodokļus vajadzētu pacelt, lai varētu samazināt nodokļu likmes citām nozarēm.
• Atkritumu materiālā pārstrāde. Kā var izmantot papīru , stiklu, metālus, plastmasu, virtuves atkritumus?
Papīru, stiklu, metālus, plastmasu var izmantot kā otreizēji izmantojamos materiālus.
Attīstītajās valstīs vidēji 50% papīru izmanto, kā otrreizēji izmantojamu izejvielu. Atkārtoti pārstrādājamo papīru sauc arī par makulatūru. Makulatūra ir 1,5 - 2,5 reizes lētāka par citiem pusfabrikātiem (celulozi, kokmasu). 1 t makulatūras ietaupa vidēji 4 kubikmetrus koksnes, tas nozīmē, ka tiek saglabāti 12 – 14 pieauguši koki.
…
