Secinājumi un priekšlikumi
1. Sakarā ar to, ka Administratīvi teritoriālā reforma bija diezgan centralizēta, ilga vairākus gadus un nepārtraukti mainījās valdības nostāja pret administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, tad šīs reformas mērķis pilnībā netika sasniegts un līdz pat šim brīdim tas netiek īstenots.
2. Tā kā jebkura reforma, tāpat arī administratīvi teritoriālā reforma daļai iedzīvotāju ieviesa pozitīvas izmaiņas, taču daļai tā deva tikai zaudējumus. Šajā gadījumā administratīvi teritoriālās reformas pozitīvās iezīmes ir novērojamas tur, kur izveidojās novada administratīvais centrs, taču tiem iedzīvotājiem, kuru pašvaldībā vairs nav novada administratīvā centra, rodas papildus zaudējumi bieži vien lielā attāluma dēļ.
3. Administratīvi teritoriālā reforma galvenokārt bija nepieciešama tādēļ, lai valsts administratīvās teritorijas atbilstu Eiropas Savienības prasībām un pašvaldības varētu piesaistīt finanšu līdzekļus projektu veidā pašvaldības attīstībai.
4. Lēnais administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas process reformas sākuma posmā bija tādēļ, ka pašvaldībām nebija pilnīgas skaidrības par jaunu novadu attīstību, kā arī zema atbalsta, tai skaitā arī finansējuma dēļ, nebija pietiekošas motivācijas apvienoties.
5. Valsts un iedzīvotāju intereses par pašvaldību apvienošanos nav vienādas, jo iedzīvotājiem piemērotākas un pieejamākas ir mazākas pašvaldības, taču valstij efektīvāk ir nodrošināt lielākas pašvaldības, kas prasa mazāk izdevumu administrācijas uzturēšanai.
6. Īstenojot brīvprātīgo pašvaldību apvienošanos bija jāsaskaras ar to, ka pašvaldības nevarēja vienoties ar ko un kā apvienoties, kā arī panākt vienošanos par novada centra atrašanos un novada nosaukumu.
7. Pēc administratīvi teritoriālās reformas, valdības mērķi pakāpeniski attālinās, kā rezultātā pašvaldībām pašām ir jāmeklē iespējas piesaistīt resursus novada darbībai un attīstībai.
8. Novada attīstība ir atkarīga no ģeogrāfiskā izvietojuma. Tas nozīmē to, ka tie novadi, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai un lielākajām pilsētām ir lielāki ieguvēji nekā tie, kuri atrodas tālāk.
9. Visnegatīvākais iedzīvotāju norādītais faktors, ko ietekmēja administratīvi teritoriālā reforma ir attāluma palielināšanās līdz novada administratīvajam centram un piekļuves iespējas līdz tam.
10. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai tika izveidotas daudz un dažādas institūcijas, kā arī tika izdoti un veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos.
11. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz vietējām pašvaldībām saskaņā ar starptautiskiem normatīviem aktiem, parādījās subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kuri daļēji arī tiek īstenoti.
12. Administratīvi teritoriālās reformas likumā izvirzītais mērķis par ekonomiski attīstīto administratīvo teritoriju izveidošanu pašlaik netiek īstenots, jo īpaši mazajās pašvaldībās lielāka uzmanība tiek pievērsta uz esošās vides sakārtošanu un primāro vajadzību nodrošināšanu, nemaz nerunājot par novada attīstību.
13. Pēc administratīvi teritoriālās reformas aktuāls jautājums ir par otrā līmeņa pašvaldību - apriņķu izveidošanu, uz ko ir atsauces vairākos normatīvos aktos, līdz ar to var teikt, ka administratīvi teritoriālā reforma nav noslēgusies.
14. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu tika atklātas vairākas pretrunas normatīvajos aktos, kā arī tā nebija pilnībā saskaņota ar vietējo pašvaldībām un to iedzīvotājiem.
15. Pēc administratīvi teritoriālās reformas joprojām netiek ievērots vienlīdzības princips, kas izpaužas nevienlīdzīgā pieejā pakalpojumu saņemšanai valsts teritorijā.
16. Iedzīvotājiem ir grūti nošķirt, kā sociālekonomisko vidi ietekmēja tieši administratīvi teritoriālā reforma un kā šo vidi ietekmēja citi blakus pastāvošie negatīvie procesi valstī.
17. Administratīvi teritoriālā reforma radīja ne tikai zaudējumus, bet deva jaunas iespējas, kuras ir saistītas ar resursu koncentrāciju un to efektīvāku izlietošanu lielākiem un ilglaicīgākiem mērķiem.
18. Visvairāk administratīvi teritoriālā reforma ir ietekmējusi attālākās lauku teritorijās dzīvojošos iedzīvotājus, jo ir palielinājies attālums līdz novada administratīvajam centram, kā arī ir palielinājušās izmaksas dažādu pakalpojumu pieejamībai, kā, piemēram, izmaksas par ceļu līdz nokļūšanai novada administratīvajā centrā. Savukārt vismazāk administratīvi teritoriālā reforma skāra pilsētas iedzīvotājus, jo pilsētās visi nepieciešamie pakalpojumi, piemēram, skolas, medicīnas un drošības iestādes gandrīz vienmēr ir pieejamas uz vietas.
19. Dažādas iedzīvotāju grupas administratīvi teritoriālās reformas pozitīvo un negatīvo ietekmi uztver dažādi, taču lielākoties visnegatīvāk tiek vērtēts attāluma palielināšanās līdz novada administratīvajam centram un piekļuves iespējas līdz tam.
20. Pagastu apvienošanās Ciblas novadā katram pagastam un tā iedzīvotājiem atsevišķās jomās radīja gan zaudējumus, gan arī deva savus ieguvumus. Galvenie zaudējumi bija saistīti ar pašvaldības centra pieejamību, savukārt ieguvumi ir saistīti ar kvalitatīvākiem un pieejamākiem pakalpojumiem.
21. Ciblas novads bija spiests apvienoties, lai apvienojot šī novadā visu pagastu finanšu resursus, būtu iespējams īstenot lielākus projektus novada attīstībā un konkurētspējas celšanai.
22. Tā, kā administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota vairākus gadus, tad paralēli tai ir notikušas reformas arī citās jomās, kas daļēji pārklājās un atsevišķās jomās ir samērā grūti nošķirt, kuras reformas ietekme ir bijusi lielāka.
23. Tā, kā Ciblas novads ir viens no tiem, kurš atrodas vistālāk no valsts galvaspilsētas, tad sociālekonomiskie rādītāji Ciblas novadā ir vieni no viszemākajiem rādītājiem valstī un lai tos uzlabotu, novadam ir nepieciešams ievērojams atbalsts no valsts puses
Priekšlikumi
1. Lai veicinātu veiksmīgu pašvaldību apvienošanos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir nepieciešams motivēt, lai katra pašvaldība būtu ieinteresēta apvienoties un sadarboties, kā arī tai ir nepieciešams morāls un finansiāls atbalsts no valsts puses. Tāpat veiksmīgai pašvaldības darbībai, ir jāpiesaista izglītoti, zinoši un kompetenti savā darbības jomā darbinieki, kas var veicināt pašvaldības attīstību, taču šiem pasākumiem pašvaldībām no valsts finansējuma, kas ir domāts reģionu attīstībai, daļa finansējuma ir jānovirza īpaši nelielajām pašvaldībām, lai varētu panākt vienlīdzīgāku visas valsts teritorijas attīstību.
…
