Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:127815
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.02.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 56 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    4
1.  Latvijas ieslodzījumu vietu loma personu reintegrēšanai sabiedrībā pēc soda izciešanas    6
2.  Valsts Probācijas dienesta nozīme un kompetence    13
2.1.  Probācijas dienesta izveidošanās nozīme un rašanās vēsture Eiropā    14
2.2.  Valsts Probācijas dienesta izveidošana un attīstības vēsture Latvijā    23
2.3.  Probācijas dienests – kā viens no būtiskākajiem elementiem notiesāto un sodu izcietušo personu labošanā un resocializācijā    25
2.3.1.  Valsts Probācijas dienests kā alternatīvo sodu koordinācijas un uzraudzības iestāde    27
2.3.1.1.  Piespiedu darbs kā alternatīvs soda veids    31
2.3.1.2.  Nosacīta notiesāšana kā alternatīvs soda veids    34
2.3.2.  Postpenitenciārie pasākumi    39
3.  Izglītības, nodarbinātības un reliģijas loma notiesāto un sodu izcietušo personu resocializācijā    42
3.1.  Izglītības pieejamība cietumos un pēc soda izciešanas    44
3.1.1.  Notiesāto nepilngadīgo personu izglītošanas nepieciešamība    45
3.1.2.  Profesionālās izglītības iegūšanas iespējas ieslodzījumu vietās un pēc soda izciešanas    48
3.1.3.  Izglītības iegūšanas juridiskie aspekti    49
3.2.  Sociālās atstumtības risks bijušajiem ieslodzītajiem un nodarbinātības iespējas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas    54
3.2.1.  Nodarbinātība - resocializācijas procesa pamatelements un tās juridiskie aspekti    55
3.2.2.  Notiesāto personu sadarbība ar Valsts nodarbinātības dienestu    59
3.2.3.  Komercsabiedrību atbalsts notiesāto personu nodarbināšanā    60
3.3.  Reliģijas nozīme bijušo ieslodzīto resocializācijā    61
  Kopsavilkums    64
  Izmantotās literatūras saraksts un juridisko aktu saraksts    67
  PIELIKUMI    71
  Tieslietu ministrija    80
  Vispārējās un speciālās prevencijas realizācija    80
Extract

1. Latvijas ieslodzījumu vietu loma personu reintegrēšanai sabiedrībā pēc soda izciešanas

Latvijas ieslodzījuma vietās ir vērojama pārapdzīvotība, kas rada nepieņemamus apstākļus cietumos. Tā pamatā būtu nepieciešama ieslodzījuma vietu rekonstrukcija un apstākļu uzlabošana. Ņemot vērā, ka valsts Cilvēktiesību birojā ir palielinājies ieslodzīto personu sūdzību skaits, kas pauž neapmierinātību ar dzīvošanas apstākļiem ieslodzījuma vietās un personāla attieksmi kā arī nepamatotu disciplināro sodīšanu, kas ir būtisks iemesls neveiksmīgam resocializācijas procesam pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādes. Tādēļ autore uzskata par nepieciešamu iesākumā aplūkot šībrīža situāciju ieslodzījumu vietās.
Pēc Valsts cilvēktiesību biroja datiem, salīdzinot ar 2002.gadu strauji ir audzis ieslodzīto personu sūdzību skaits par dažādām problēmām ieslodzījuma vietās, ja 2002.gadā tika saņemtas 49 sūdzības, tad 2003.gadā tika iesniegtas 143 rakstiskas sūdzības un sniegtas 229 konsultācijas mutvārdos par personas tiesību uz humānu apiešanos un cieņas respektēšanu iespējamiem pārkāpumiem brīvības atņemšanas vietās un izmeklēšanu cietumos. Bieži ieslodzītie ir lūguši pārvietot viņus uz citu cietumu, lūgumu pamatojot ar iespējamo drošības un dzīvības apdraudējumu cietumā. Dažos gadījumos šis lūgums ir ticis apmierināts, kas liecina, ka apstākļi ieslodzījuma vietās dažkārt ir dramatiski.
Analizējot šos faktus atliek secināt, ka ieslodzījuma vietās Latvijā netiek ievērotas ANO starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām 10.p., kas nosaka, ka „Visām personām, kam atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos ar cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu”.
Kā arī Eiropas cilvēktiesību konvencijas 3.pants. paredz: „Nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt”.
Aplūkojot sūdzību iemeslus, var secināt, ka situācija cietumos personai visbiežāk darbojas nevis pāraudzinoši, bet gan degradējoši un pat pazemojoši attieksmē ne vien no pārējiem ieslodzītajiem, bet arī no ieslodzījuma vietu darbinieku puses. Lielā mērā šī fakta cēlonis ir ieslodzījuma vietu pārapdzīvotība un ieslodzīto personu zemais kultūras un izglītības līmenis.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −42,96 €
Work pack Nr. 1199576
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register