DARBA LAIKS UN ATPŪTAS LAIKS KVALIFIKĀCIJAS DARBS
SAĪSINĀJUMU SARAKSTS 3
IEVADS 4
1. DARBA UN ATPŪTAS LAIKA TIESISKAIS REGULĒJUMS 6
2. DARBA LAIKS 9
2.1. NORMĀLAIS DARBA LAIKS 10
2.2. NEPILNAIS DARBA LAIKS 13
2.3. DARBA LAIKS PIRMS SVĒTKU DIENĀM. 17
2.4. VIRSSTUNDU DARBS 19
3. DARBA LAIKA ORGANIZĀCIJA 25
3.1. NAKTS DARBS 28
3.2. MAIŅU DARBS 31
3.3. SUMĒTAIS DARBA LAIKS 34
4. ATPŪTAS LAIKS 37
4.1. PĀRTRAUKUMI DARBĀ 38
4.2 .DIENNAKTS ATPŪTA 41
4.3 NEDĒĻAS ATPŪTA 42
5. ATLVAĻINĀJUMI 44
5.2. IKGADĒJAIS APMAKSĀTAIS ATVAĻINĀJUMS. 45
5.1 PAPILDATVAĻINĀJUMS 49
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 52
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS 55
PIELIKUMI 59
ANOTĀCIJA 71
IEVADS
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Latvijā Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Darba likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.
Sabiedrībā un masu mēdijos bieži tiek runāts par iedzīvotāju nodarbinātību. Aktuāli ir jautājumi par virsstundu darbu, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, kā arī pārtraukumiem darbā. Tas liek domāt, ka uzņēmumos nav noteikta „pareiza” darba laika organizācija un tās kārtība. Strādājot virsstundas darbinieks neizmanto pienākošo atpūtas laiku, kaut gan Latvijas Republikas Satversmes 107.p. paredz darbinieka tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Ikdienā praksē nereti nākas saskarties ar darbinieku un/vai darba devēju darba un atpūtas laika noteikumu nepārzināšanu. Pēc autores domām, gan darbiniekam, gan darba devējam, stājoties darba
Izvirzītā mērķa sasniegšanai autore izvirza sekojošus darba uzdevumus:
1. skaidrot darba un atpūtas laika jēdzienus;
2. apskatīt darba un atpūtas laika veidus;
3. apskatīt darba laika organizāciju;
4. analizēt Nodarbinātības Valsts aģentūras noteikto darba laiku un atpūtas laika piešķiršanas kārtību.
Darbs sastāv no piecām nodaļām un divpadsmit apakšnodaļām. Katras nodaļas temats tiek apskatīts no teorētiskās un no praktiskās puses. Autore darbā izmanto iegūtās teorētiskās zināšanas, papildinot tās ar praktisko pieredzi, ko ieguvusi prakses vietā – Nodarbinātības Valsts Agentūrā (turpmāk tekstā – NVA).
Lai pamatotu un apstiprinātu argumentus, autore darbā pamatā izmanto galveno darba attiecību regulējošo likumu, t.i. – Darba likumu, kā arī LR Satversmi, ES Direktīvas, MK noteikumus, DL komentārus, dažādu autoru publikācijas žurnālos un laikrakstos un internetā.
Lai sasniegtu izvirzītā mērķa sasniegšanu, autore savā darbā izmantoja analītisko un salīdzinošo metodi.
