IEVADS
Ikvienā mūsu dzīves mirklī cilvēks tiek audzināts un ietekmēts. To apzināti vai neapzināti veic apkārtējās institūcijas: ģimene, draugi, skola, masu komunikācijas līdzekļi u.c. Šī audzināšana nereti ir ar apzinātu mērķi, bet, nereti notiek pilnīgi neprognozējami. Pusaudžu uzvedība, viņu uzskati un attiecību veidošanās ir krasi atšķīrušās no dominējošajām oficiālajām pieaugušo sabiedrības morāles un uzvedības normām. „ Pārmaiņu laiks, kas pēdējos 15 gados skāris Latviju, spēcīgi ietekmējis sabiedrību, un, protams, arī ģimeni. Lielāka sociālā spriedze, konkurence darba tirgū, vairāku vērtību nozīmes izmaiņas atstājušas iespaidu uz bērnu, kas aug ģimenē, kur vecāki ir audzināti pilnīgi citādi. Lielāka brīvība un patstāvības iespēju došana pusaudžiem, ir galvenais, ar ko atšķiras audzināšana mūsdienu ģimenēs.” ( Balode R. 2005: 4).
Pētījumā , par pamatizglītības nepabeigušajiem skolēniem, tiek norādīts, ka: „ Skolēni un vecāki nav „tuvi’. Uz to norāda vismaz trīs faktori. 1. Tikai 16,8% skolēni regulāri apspriež savas problēmas ar vecākiem, 24,0% to nedara nekad…2. Vecāki pievērš maz vērības bērnu mācībām (64,3% to dara tikai palaikam vai nedara nemaz)…3. Gandrīz puse ģimeņu (44,6%) bērna nākotnes izredzes saistībā ar izglītību nekad nav tikuši patiesi apspriestas…” ( Pamatizglītību nepabeigušie skolēni…). To, kā pusaudzis socializējas savos 15-20 gados, visādā ziņa atspoguļojas viņa nākotnē.
Vecāku audzināšana un ietekme uz bērnu nonāk pretrunā ar vienaudžu ietekmi. Pieredze attiecībās ar draugiem sāk sacensties ar vecāku ietekmi. Svarīgu vietu spēlē sociālā pieņemšana, bet bērna reputācija citu acīs kļūst par svarīgu pašcieņas vai trauksmes avotu. Pusaudzim, nobriestot un pieaugt fiziski, ne vienmēr vienlīdz ātri apgūst sociālās normas . Augumā esot kā pieaugušam, viņu uzvedība lielākoties ir bērnišķīga un apkārtējo noteiktās normas tiek uzņemtas kā piespiedu, neizprotot to patieso nozīmi. Saskarsmei, kļūstot par vienu no galvenajiem darbības veidiem, būtisks kļūst savstarpējās uzticēšanās un sapratnes kritērijs. Pusaudžu attīstības raksturojums nosaka sociālās aktivitātes virzību: tieksmi uztvert un apgūt pieaugušo pasaulē esošās vērtības un normas .Skola ir tikai viens no institūtiem, ārpus ģimenes, kur bērns pavada savu lielāko dienas daļu, uzturot sabiedrības ikdienas darbību un iesaistot indivīdus mijiedarbībā ar sabiedrību. Vairums pusaudži skolu uztver kā „ieslodzījumu vietu”, kur obligāti jāapmeklē nodarbības, kaut arī tai pašā laikā varētu darīt ko citu.
Saldus pilsētā ir 8 izglītības iestādes, tai skaitā vidusskolas, pamatskolas, profesionālā vidusskola un sākumskolas. 2005./2006.mācību gadā Saldus pilsētā un tās rajonā mācās 5655 audzēkņu(LR vispārizglītojošo dienu skolu skolēnu sadalījums…). Autore par pētījuma mērķa grupu izvēlas Saldus pilsētas pusaudžus, kuri mācās 10, 11 un 12. klasē Saldus pilsētas ģimnāzijā, Saldus pilsētas 2.vidusskolā un Saldus pilsētas vakarskolā.
Pētījuma mērķis: Noskaidrot faktorus ,kas ietekmē pusaudža attīstības procesu .
Problēmas definējums: Dažādu socializācijas aģentu ietekme uz pusaudžu attīstību
Objekts: Saldus pilsētas pusaudži.
Priekšmets: Saldus pilsētas pusaudžu viedoklis par socializācijas aģentu ietekmi.
…
